Princese Zeltīte

man vēl nav bērnu, bet gribas. un man liekas, ka to nevar paskaidrot, kādam, kuram vēl nav tas stāvoklis, kā re trāpīgi izsakās "gribas tā, ka acīs cērtas". un ka ir baigi svarīgi, lai tādi cilvēki, kuriem necērtas, viņus arī nedzemdētu, nevis būtu spiesti justies, ka "tā vajag" un "tas ir sievietes īstenais piepildījums" (ughh)

man tādu aptuvenu nojausmu, kā tas ir, deva suns. tev taču arī ir suns? tā sajūta, ka kāds šai pasaulē ir pilnīgi no tevis atkarīgs un tu vairs nevari likt sevi pirmajā vietā. ka ir vis kas jāupurē, kaut vai savs sirdsmiers, aizejot no mājām un zinot, ka viņam tur jāpaliek vienam kādu laiku un zinot, ka viņš tāpēc bēdājas. un vainas apziņa, ka nedod viņam pietiekami labu dzīvi, neesi pietiekami pacietīgs utt. bet tad ir tā otra puse - mīlestība un prieks, kad liekas - bet protams, ka visi upuri ir tā vērti

(Reply to this)