Atcerējos, ka man par to nabaga Maratu jāizraksta ārā. Kad mēs cēlām māju, tad ilgu laiku nebija naudas tapetēm un daudzviet uz sienām rēgojās avīzes. Pie manām durvīm acu augstumā kā likts bija avīze ar tikko uzvesto izrādi Mans nabaga Marats - pa visu lapu ar lielu bildi. Un tā es viņu katru dienu redzēju, katru dienu kaut sekundi par viņu iedomājos. Pagāja daudzi gadi, kad no skolas organizētā autobusā devos izrādi skatīt vaigu vaigā, ja godīgi, tad neatceros, vai man patika. Bet tad, kad te tikko rādīja internetos, tad gan mani ļoti aizrāva, arī asara notecēja. :
Comments
jā, es biju pagājušo (aizpagājušo) gadu klātienē un nu TV. Vīram teicu,ka obligāti jāskatās (jo nojautu,ka viņam patiks) un viņam patika tā riktīgi, riktīgi. Interesanti kādi viņi tur bija pirms tiem 15gadiem.
(Reply to this) (Thread)