Princese Zeltīte

Kad oma mani mazu vēl stiepa uz baznīcu, Mediņš mums stāstīja gadījumus iz bībeles. Viņš nebaidījās rādīt uz pirkstiem ciparu viens ar vidējo pirkstu, un baznīcā cilvēki vienmēr smējās. Kad Bruknas pils vēl tika gatavota tās pastāvīgajiem iemītniekiem, mēs pa vasaru braucām un palīdzējām to kārtot, ravējām bietes, ēdām ābolus, gatavojām sienu, kopā ar Mediņu spēlējām futbolu, arī tad viņš smējās, un viņam ir krāsoti kāju nagi. Vārdu sakot, labas atmiņas, jo pašlaik mūsu miesta baznīcā ganās šaušalīgs cilvēks, kur nu vēl Dieva kalps. Tev ir dikti paveicies viņu satikt.

(Reply to this) (Thread)

:)
tā ir.

(Reply to this) (Parent)