Tagad jāmēģina atcerēties, ko darīju. No piektdienas uz sestdienu bija tā kā ballīte, kuras rezultātā pulkstens trijos naktī, melnā tumsā, attapos Daugavas krastā pie cita bembja ar nomirušu akumulatoru, izšūpojusies, labi iesilusi ar nekādām iespējām kaut kur tikt. Tādos brīžos ir jāzvana brālim un jāpriecājas, ka viņš ir tik jauks un atbrauc piešķilt mašiņ. Sestdienas rīts bija diezgan grūts, piecēlos pavisam agri, bet - kāāāda skaista migla ārā! Izstaigāju ar mammu skaistākos Kokneses krastus, žilbdama no miglas, kas pilnīgi noteikti ir mans mīļākais laikapstāklis. Savukārt naktī no sestdienas uz svētdienu piedalījos fotorallijā - aka 30 fotoobjekti, tumša nakts, mēģini tikt atrast - tas viss bija ļoti interesanti, ja atskaita to, ka pie pirmā foto objekta mums nokūpēja mašīna (jēzus marija, drīz sākšu domāt, ka man ir slikta mašīnu aura... :D), bet tā kā mašīnu šajā pasaulē ir daudz - visu samainījām un turpinājām klīst pa pamestām pienotavām, lauku ceļiem, privātīpašumiem, utt., meklēdami objektus. Visādā ziņā es kārtīgi pavilkos un nākamgad braukšu atkal. No vakardienas neko neatceros, jo man ir nedēļas laikā pasliktinājusies redz par -1 un kāāā pa miglu mana dzīīve iet. Šorīt kārtīgs sniegs. Jāmēģina atrast ziemas riepas un tikt uz Rīgas pusi.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
galvenais, ka rodas tāds azarts! nekad nebiju domājusi, ka mana slinkā pakaļa spēj tik ātri skriet, ja ir izaicinājums :D
(Reply to this) (Parent)