Princese Zeltīte

viss, kas muus vieno ir vienota metafiziska solidaritaates zona, ko sauc par valodu. Tieshi valoda ir tas saistmateriaals - vismaz muusdienaas, jo tautasdziesmas un paareejaas tradiicijas [varbuut daleeji iznemot kaadus tradicionaalus sveetkus kaa Jaanjus] ir pazaudeetas muusu kultuurapzinjai. Latvijaa gan tas nav tik izteikts kaa modernajaas rietumvalstis, bet arii seit ir juutama globalizaacija un internacionalizaacija. Bet par muusu valodu es galiigi nebaidos. Vanjkas aizveersies, liidzko buusim ES un NATO [riebjas man shii organizaacija, bet ko tu padariisi...] un kaut kaads pidzinenglish uzbrukums tik driiz veel nav gaidaams, kaa tas ir Vaacijaa, kur pat oficiaalos medijos daudzi lietvaardi tiek rakstiiti angliski. Cita lieta - ko lai iesaak ar tiem 28 % no visiem iedziivotaajiem vanjku imigrantu, kas ir importeeti ieksh LV. Tas pat ir taads ne gluzji nacionaals, bet sociaals jautaajums, jo tieshi krievu jaunieshu viduu ir visvairaak izplatiita kaut vai elementaara agresija, sovinisms un viss paareejais, kas 3. pasaules valsts iedziivotaajam pienaakas. Bet es sliecos domaat, ka ar dziives liimenja paaugstinaashanos arii sabiedriiba pilsonizeesies un kluus tolerantaaka. Nacionaalie murgi arii norimsies [respektiivi krieviem vairs nebuus taadi aizspriedumi pret valsts valodu/kultuuru]

(Reply to this)