gatavojoties debatēm... :
Cik man zināms, tad integrācijas mērķis ir radīt saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām. Viena no šīm pamatvērtībām ir neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts. Bet te atkal ir pretrunas, jo mūs taču vēlas iekļaut ES, kur jau top tās konstitūcija, kas ir mūsu jau tā formālās neatkarības gals, jo Saeima domā veikt grozījumus satversmē, svarīgākajos tās punktos, tādejādi liedzot mums pašiem lemt savus likumus. Kur Latviešiem ir garantijas savu tradīciju, dzīvesveida, latviskās identitātes, tautas dzīvā spēka attīstības nodrošināšanā? Ar šādu valsts politisko virzību, es redzu vienīgi un tikai mūsu identitātes iznīcību.
Latvietis nedrīkst pieļaut divkopienu valsts izveidi, uz ko patreiz cer šie „atbrīvotāji”. Tikai tad ja sveštautieši būs lojāli un pieņems Latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, apgūs šo valodu un lietos to, būs lojāli pret valsts likumiem, būs gatavi aizstāvēt un stiprināt šo valsti – tikai tad mēs spēsim šos sabiedrības daļu uzņemt kā sev pieņemamu un lojālu. No tā visa izriet, ka pēc deokupācijas mums ir jāpanāk lojālās sabiedrības daļas pakāpeniska naturalizācija, kā rezultātā viņi būtu tiesīgi piedalīties valsts pārvaldē un piedalīties vēlēšanās. Pats galvenais ir nodrošināt valodu kā sabiedrības integrācijas līdzekli, jo tieši caur valodu mēs spēsim šo lojālo sabiedrības daļu likt justies Latvijai piederīgiem un mīlēt to.
Cik man zināms, tad integrācijas mērķis ir radīt saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām. Viena no šīm pamatvērtībām ir neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts. Bet te atkal ir pretrunas, jo mūs taču vēlas iekļaut ES, kur jau top tās konstitūcija, kas ir mūsu jau tā formālās neatkarības gals, jo Saeima domā veikt grozījumus satversmē, svarīgākajos tās punktos, tādejādi liedzot mums pašiem lemt savus likumus. Kur Latviešiem ir garantijas savu tradīciju, dzīvesveida, latviskās identitātes, tautas dzīvā spēka attīstības nodrošināšanā? Ar šādu valsts politisko virzību, es redzu vienīgi un tikai mūsu identitātes iznīcību.
Latvietis nedrīkst pieļaut divkopienu valsts izveidi, uz ko patreiz cer šie „atbrīvotāji”. Tikai tad ja sveštautieši būs lojāli un pieņems Latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, apgūs šo valodu un lietos to, būs lojāli pret valsts likumiem, būs gatavi aizstāvēt un stiprināt šo valsti – tikai tad mēs spēsim šos sabiedrības daļu uzņemt kā sev pieņemamu un lojālu. No tā visa izriet, ka pēc deokupācijas mums ir jāpanāk lojālās sabiedrības daļas pakāpeniska naturalizācija, kā rezultātā viņi būtu tiesīgi piedalīties valsts pārvaldē un piedalīties vēlēšanās. Pats galvenais ir nodrošināt valodu kā sabiedrības integrācijas līdzekli, jo tieši caur valodu mēs spēsim šo lojālo sabiedrības daļu likt justies Latvijai piederīgiem un mīlēt to.
Comments
aha, piespiedīsi mūs raini mīlēt...:)
tu tiešām tici visiem šiem nacionālisma murgiem vai tas tikai tā spēlējoties aizstāvot 1 viedokli?
un latvieši ar lielo L
ko Tev tas viss nozīmē?
tava patiesā piederība ir tirgus ekonomikai un globalizācijai, ne jau kaut kādai tur izdomātai, iluzorai latvietībai, kas noder tikai lai saliedētu un mobilizētu sabiedrību Jā un Par teikšanas bŗīžos tirgus ekonomikai un transnacionālajām korporācijām :)
I just wonder, ka kāds vispār ko tādu var domāt
Tev skolā to visu kāda autoritatīva un harizmātiska skolotāja ir ielikusi? :)
tu tiešām tici visiem šiem nacionālisma murgiem vai tas tikai tā spēlējoties aizstāvot 1 viedokli?
un latvieši ar lielo L
ko Tev tas viss nozīmē?
tava patiesā piederība ir tirgus ekonomikai un globalizācijai, ne jau kaut kādai tur izdomātai, iluzorai latvietībai, kas noder tikai lai saliedētu un mobilizētu sabiedrību Jā un Par teikšanas bŗīžos tirgus ekonomikai un transnacionālajām korporācijām :)
I just wonder, ka kāds vispār ko tādu var domāt
Tev skolā to visu kāda autoritatīva un harizmātiska skolotāja ir ielikusi? :)
(Reply to this) (Thread)
nav jau tik traki
ok, man, piemeeram, ir pofig par patriotismu un identitaati un visaam paareejaam muljkjiibaam, tachu eliinas izteikto ideju par valodas iemaaciishanos cittautieshiem, kas ir apmetushies uz dziivi lv un veelas te "integreeties", gan es aizstaavu ar visaam chetraam .. galu galaa, taa ir elementaaraakaa cienjas izraadiishana pret valsti, kuraa veelies dziivot
ok, man, piemeeram, ir pofig par patriotismu un identitaati un visaam paareejaam muljkjiibaam, tachu eliinas izteikto ideju par valodas iemaaciishanos cittautieshiem, kas ir apmetushies uz dziivi lv un veelas te "integreeties", gan es aizstaavu ar visaam chetraam .. galu galaa, taa ir elementaaraakaa cienjas izraadiishana pret valsti, kuraa veelies dziivot
nu taa nav eliinas ideja, tas jau sen visiem ir skaidrs, okey, tas ir pashsaprotami, bet, luudzu, kas taa latvietiiba taada ir, ka taa jaaraksta ar lielo burtu?...Blaa! kaut kaa liidziigi es juutos parasti, kad nonaaku ljoti dievticiigu cilveeku sabiedriibaa.
ai nu ok - eliines mineeto ideju ;)
bet nu sava dalja taisniibas ir tajaa, ka Lielais Patriotisms nav nekas vairaak kaa taada pat apmaatiiba kaa sazin kaadaas sektaas
bet nu sava dalja taisniibas ir tajaa, ka Lielais Patriotisms nav nekas vairaak kaa taada pat apmaatiiba kaa sazin kaadaas sektaas
labi, es saprotu, ka tur 1989. - 1991. gadā tādas lietas varēja runāt, un es esmu daudz par to lasījusi (piemeeram, pat rakstam zhurnaalaa par dziivoklja interjeru bija virsraksts "Vai juusu maajoklis ir latvisks?"), bet šitais jau nu tagad ir par traku. Sen nebija nācies kaut ko tik "pacilājošu" dzirdēt.:PP
nu, labi, kamēr viņi tiešām viegli izklaidējas ar savām idejām un necenšas agresīvi ar tām pārliecināt citus, tikmēr man tiešām ir vienalga :) bet, kur tad pati autore?
es vannojos pa šo laiku.
Teksts nav mans - tur bija rakstīts "Debatēm gatavojoties..."
Vienkārši lasu laukā šādus tādus argumentus, kaut vai ne tik pamatotus, bet vietējā roajona mēroga debatēm piemērotus.
Un - nav tās muļķības.
Vismaz ne viss. Acīmredzot - sen neesi bijusi Daugavpilī.
Teksts nav mans - tur bija rakstīts "Debatēm gatavojoties..."
Vienkārši lasu laukā šādus tādus argumentus, kaut vai ne tik pamatotus, bet vietējā roajona mēroga debatēm piemērotus.
Un - nav tās muļķības.
Vismaz ne viss. Acīmredzot - sen neesi bijusi Daugavpilī.
A kas Daugavpilij vainas? :)) Kaut kā nerūp man, ka viņi latviešus vai vēl vairāk - mani - nemīl. Manis pēc vispār varētu droši atdalīties no LV un pievienoties Vitebskas guberņai. Da kāda tai latvietībai nozīme, paskaidro, lūdzama!
"Da kāda tai latvietībai nozīme, paskaidro, lūdzama!"
tev - nekāda.
Līdz ar to nav jau vērts ar tevi veidot diskusiju.
tev - nekāda.
Līdz ar to nav jau vērts ar tevi veidot diskusiju.
nu, bet, mīlulīt, Tu taču esi debatētāja, gatavojies debatēm, pastāsti man, paskaidro man, pārliecini mani, nu! :))
Jāmin kādēļ latviesšu valoda varētu iznīkt.
Notikumu secība pēc Latvijas neatkarības atgūšanas liek šaubīties, ka izglītības reformas pretinieku mērķis ir tikai reforma. Līdz šim krievvalodīgie darbojušies pēc principa prasīt mazo pirkstiņu, bet ņemt visu roku. Neviena prasība, neviena sūdzība pēc piekāpšanās nenomierina protestētājus. Tieši pretēji rodas arvien jaunas prasības. Tā ir cīņa nevis par valodu, bet gan cīņa par ietekmi un varu Latvijā. Tā tiek īstenota mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Tiek piesauktas gan starptautiskās tiesības (turklāt aizmirstot, ka tiesības ir arī latviešiem), gan morāle un vienlīdzība, gan krievu lielais ieguldījums Latvijas izaugsmē, gan latviešu valodas sarežģītība un citi brīnumi, bet mērķis viens un tas pats – krievvalodīgo vara Latvijā.
Notikumu secība pēc Latvijas neatkarības atgūšanas liek šaubīties, ka izglītības reformas pretinieku mērķis ir tikai reforma. Līdz šim krievvalodīgie darbojušies pēc principa prasīt mazo pirkstiņu, bet ņemt visu roku. Neviena prasība, neviena sūdzība pēc piekāpšanās nenomierina protestētājus. Tieši pretēji rodas arvien jaunas prasības. Tā ir cīņa nevis par valodu, bet gan cīņa par ietekmi un varu Latvijā. Tā tiek īstenota mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Tiek piesauktas gan starptautiskās tiesības (turklāt aizmirstot, ka tiesības ir arī latviešiem), gan morāle un vienlīdzība, gan krievu lielais ieguldījums Latvijas izaugsmē, gan latviešu valodas sarežģītība un citi brīnumi, bet mērķis viens un tas pats – krievvalodīgo vara Latvijā.
tev neshkjiet, ka iisteniibaa tieshi mees esam integreejushies krievu sabiedriibaa un nevis otraadi. Pietiek padziivot riigaa, zepa vispaar ir kaa kreivu geto. Un tie tieshaam ir murgi par latvieshiem un latvietiibu. sapratu to jau agraak, peedeejais piliens bija eseja par muusdienu latvieshu aareejaa izskata un rakstura ieziimeem. tieshaam zheel tos, kas to veel nav sapratushi.
/esmu runaajis, bljadj nahuj :D
/esmu runaajis, bljadj nahuj :D
(Reply to this) (Parent)
tev tiešām nav pietiekami liela pieredze šādos jautājumos, ja tu visu šo svettautiešu situāciju apzīmē ar "smiekliigi :)".
Bet, nu nekas - ir vienkārši tādi cilvēki.
Bet, nu nekas - ir vienkārši tādi cilvēki.
(Reply to this) (Parent)
“Laima, pār mums lemi! Dod mums mūsu zemi!
Viena mēle, viena dvēsle,
Viena zeme mūsu.”
&
“Vējš augstākās priedes nolauza,
Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja –
Tu lauzi mūs naidīgā pretvara, -
Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta!”
“Zīdāt asins, čūskas,
Neizbēgsat tūskas,
Pušu sprāgsat raustoties –
Zeme paliks mūsu.”
“Ārā dzenat laupītājus,
Ko ar viņiem kaulēties?
Kaulējaties mēnešiem,
Pēc kalposat simtus gadus.”
Viena mēle, viena dvēsle,
Viena zeme mūsu.”
&
“Vējš augstākās priedes nolauza,
Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja –
Tu lauzi mūs naidīgā pretvara, -
Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta!”
“Zīdāt asins, čūskas,
Neizbēgsat tūskas,
Pušu sprāgsat raustoties –
Zeme paliks mūsu.”
“Ārā dzenat laupītājus,
Ko ar viņiem kaulēties?
Kaulējaties mēnešiem,
Pēc kalposat simtus gadus.”
starpcit, klau, tev tagad laicinjsh iraid? gribeeju paluugt uzmest aci vienas dzheku starpaa noorganizeetas diskusijas par seksu uzmetumam .. gribas tavus komentaarus par jamo ;)
Njaa, man iekshaa nav taadu saraxstiit. faktski es vispaar nespeeju neko vairaak par paardzejoshanu. Tieshi taadeelj es esmu padariijis tev par savu draugu...
(Reply to this) (Thread)
|
viss, kas muus vieno ir vienota metafiziska solidaritaates zona, ko sauc par valodu. Tieshi valoda ir tas saistmateriaals - vismaz muusdienaas, jo tautasdziesmas un paareejaas tradiicijas [varbuut daleeji iznemot kaadus tradicionaalus sveetkus kaa Jaanjus] ir pazaudeetas muusu kultuurapzinjai. Latvijaa gan tas nav tik izteikts kaa modernajaas rietumvalstis, bet arii seit ir juutama globalizaacija un internacionalizaacija. Bet par muusu valodu es galiigi nebaidos. Vanjkas aizveersies, liidzko buusim ES un NATO [riebjas man shii organizaacija, bet ko tu padariisi...] un kaut kaads pidzinenglish uzbrukums tik driiz veel nav gaidaams, kaa tas ir Vaacijaa, kur pat oficiaalos medijos daudzi lietvaardi tiek rakstiiti angliski. Cita lieta - ko lai iesaak ar tiem 28 % no visiem iedziivotaajiem vanjku imigrantu, kas ir importeeti ieksh LV. Tas pat ir taads ne gluzji nacionaals, bet sociaals jautaajums, jo tieshi krievu jaunieshu viduu ir visvairaak izplatiita kaut vai elementaara agresija, sovinisms un viss paareejais, kas 3. pasaules valsts iedziivotaajam pienaakas. Bet es sliecos domaat, ka ar dziives liimenja paaugstinaashanos arii sabiedriiba pilsonizeesies un kluus tolerantaaka. Nacionaalie murgi arii norimsies [respektiivi krieviem vairs nebuus taadi aizspriedumi pret valsts valodu/kultuuru]