Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Sāku domāt, kāpēc, skatoties filmas un seriālus, vairāk asociēju sevi ar varoņiem, kuri ir vīrieši. Pagaidām mana hipotēze ir, ka sievietes filmās un seriālos tiek vienkāršotas - vai nu kā nedaudz muļķīgas, vai vienmēr koncentrējušās uz kādu noteiktu rūpi, piemēram - bet sarežģītu, šķautņainu personību iztrūkst.

Vai Latvijas darba devējiem "sociālās garantijas" šķiet kāda ekstra, ar ko vilināt darbiniekus?! What, how, WHY??

Šodien redzēju suni ar cepuri.

Pēkšņi gribas runāt ar svešiem cilvēkiem, piemēram...
Ienāku sporta kluba meiteņu ģērbtuvē, kas, kā jau ģērbtuve, ir telpa ar skapīšiem, dušām, labierīcībām... Tur uz soliņa sēž meitene - āra kamzolītī ar pūkainu kapuci, ierāvusies stūrī un cītīgi ar pirkstiņiem bungā pa telefonu. Tā vien gribas pavaicāt: "Darling, are you a bum?".
(varbūt jāpiebilst, ka kluba foajē ir daaaaudz plašāks par ģērbtuvi)
Un tad, starppilsētu autobusā - puisis treniņtērpā. Mēli niezina jautājums: "Ar kādu sporta veidu nodarbojieties?".

Mans pirmais mēģinājums pagatavot tofu ir tik ļoti izdevies, ka to grūti aprakstīt citādi kā vien "omnomnomnom".
Šķiet, ka gluži nejauši būšu atklājusi šībrīža mīļāko ēdienu, tādu svaigu, Āzijas iedvesmotu sautējumvveidīgo ar tofu, pupiņām un no Latvijas vestajām organiskajām šitakē un, protams, čili pipariem. Turklāt... kādas olbaltumvielas! *salieku somu un dodos cilāt svarus. pavisam nopietni*

Sapnī tik fantastiski, tik enerģiski strīdējos, ka pamodos paaugstināta pulsa dēļ.

Vai tas, ka Lielie dzīves lēmumiem atbildes un izvēles nenāk, tās vienkārši nenonāk manā uztveres zonā - vai iziet ārpus tās, nozīmē, ka esmu neizlēmīga vai ka tās ir nepareizās izvēles?

Lai nu kā, šobrīd esmu Hamlets.

Sociālais piesārņojums uzņem apgriezienus- var just, kā nāk 1. jūnijs.

Ieliku roku pavasara mēteļa kabatā - tūkstoš smilšu graudu. Tūkstoš atmiņu...

Kad ziema slēgs pludmali vaļā?

Grāmattārpus neatsaukties

Mūsu kļūst tik maz, ka brīžiem es brīnos, nesatiekot kādu iepriekš neredzētu personu, vai tādu personu, ar kuru man nav kopīgu paziņu vai vismaz kopīgu paziņu paziņu.

Pēc šodienas mājiena ar pavārgrāmatām es visiem gatavošu tikai salātus un tikai kūkas. Toties kādus salātus un kādas kūkas! Šiks :)

iebraucu Rīgā agri no rīta un sadomāju, ka vajag saldējumu. ja zinātu, ka tas būs tik grūti, protams, pārdomātu.

Moi: Labdien! Kādi jums saldējumi ir?
Ratiņmadāma: [nesaprot; es atkārtoju] Karlsons. [attaisa saldētavu, tur ir vēl vismaz 5 citi]
Moi: Kādi vēl ir saldējumi bez Karlsona?
Ratiņmadāma: [kaut ko murmina krieviski un izņem 2 Karlsonus] Ko? Es laikam slikti šodien dzirdu.
Moi: Kādi vēl ir saldējumi bez Karlsona?
Ratiņmadāma: ?
Moi: Vai jums Pols ir?
Ratiņmadāma: Ahhh. [attaisa otras durtiņas] Klasisks vai parasts?
Moi: Klasisks. Un Karlsonus man nevajag.
[..]

Kā tieši viņa izdomāja, ka ēdīšu saldējumus, man ir noslēpums. Cita mentalitāte?

cik daudz ir tādu cilvēku, kuri arī saprot un analizē sarunas, nevis māj ar galvu un triepj iekšā nākamo tēmu, sevišķi, ja runātājs izsakās gari un savij visu ar personiskām asociācijām,
cik daudzi dzird, vai tikpat daudzi klausās?
sarunu klusums un kamolīši.

saņēmu profesionālu komplimentu. :)))

tik ļoti vēlos strādāt savā jomā,
ka tikai vakar pamodos, lai ieraudzītu, ka mani jau aizņem maģistra darbs - vismaz 5 h dienā.

ir milzīgs-milzīgs prieks par visu, kas beidzot notiek, un ko varu izdarīt, un cik patīkami ir cilvēki, ar kuriem strādāju kopā.
+ uzņemam daudz zemmikroskopa bilžu, tā kā visām komisijām un klausītājiem būs, pie kā pamielot acis!

Komandas/grupas darbs mēdz pievilt kā laikapstākļi Golfa straumes tuvumā.

Neizprotu ļaudis, kas, nezinot vai neizprotot kaut ko līdz galam, nevis mēģina to uzzināt/noskaidrot, bet atmet ar roku vai gaida visu no citiem - gaida ar maisu un gaida glābēju, un neminstinās dalīt vērtējumu.

Ceturto dienu pārtieku no ūdens un 80% pasaules iedzīvotāju/zemminimālās iztikas normas, sajūtas ir ēteriskas un noskaņojums ļoti pozitīvs. Un nedaudz salst.

"Put a "Kindle" under your pillow and wake up the next morning with all the knowledge of the world. Saying "42!""

burvīgs izskrējiens cauri vakara un rīta Vecrīgai, kur tumsā un ziemā parādīt varu maz, bet pašai tiek jocīga sajūta no tā, cik ļoti man tomēr patīk (pat vairāki!) puiši no ārzemēm un kā tas nedaudz konfliktē ar persōniskiem "uzskatiem".

Kā es gribu strādāt savā jomā!
Bet brīvas vietas nemana. šņuk.