Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

iebraucu Rīgā agri no rīta un sadomāju, ka vajag saldējumu. ja zinātu, ka tas būs tik grūti, protams, pārdomātu.

Moi: Labdien! Kādi jums saldējumi ir?
Ratiņmadāma: [nesaprot; es atkārtoju] Karlsons. [attaisa saldētavu, tur ir vēl vismaz 5 citi]
Moi: Kādi vēl ir saldējumi bez Karlsona?
Ratiņmadāma: [kaut ko murmina krieviski un izņem 2 Karlsonus] Ko? Es laikam slikti šodien dzirdu.
Moi: Kādi vēl ir saldējumi bez Karlsona?
Ratiņmadāma: ?
Moi: Vai jums Pols ir?
Ratiņmadāma: Ahhh. [attaisa otras durtiņas] Klasisks vai parasts?
Moi: Klasisks. Un Karlsonus man nevajag.
[..]

Kā tieši viņa izdomāja, ka ēdīšu saldējumus, man ir noslēpums. Cita mentalitāte?