Pirms dažām vasarām kāda uteņa apmeklējuma labākais ieguvums bija  „The Official Politically Correct Dictionary and Handbook” 1992.gada izdevums, kas paskaidro, ka pretinieka bombardēšanu var saukt arī par 'terrain alteration', ja 'air support' lietot ir jau apnicis.

( daži politkorektismi )

Dziļi nomierinošās iedarbības dēļ Cēzara „Piezīmes par gallu karu” – savu mīļāko „Avota” sērijā izdoto darbu – lietoju regulāri, ik pēc pāris gadiem.

 „VII [..] Cēzars atzina, ka viņa prombūtnes laikā nekas saprātīgs no Dumnorīga nav gaidāms, ja, pat viņam klātesot, tas nepaklaujas viņa varai. Dumnorīgs, kad viņu uzaicina atgriezties, nepaklausa, sāk pretoties ieročiem rokās, lūdz savējos palikt uzticīgiem un sauc, ka viņš esot brīvas valsts brīvs vīrs. Vajātāji to ielenc un, kā pavēlēts, nogalina, bet ēduju jātnieki visi atgriežas pie Cēzara.

VIII. Tā tas notika ar Dumnorīgu [..]” (90.lpp)

jo dažas dienas varēju lasīt vairāk kols

„Bailes un naids Lasvegasā”->”Brokastis „Tifanijā””->”Kaķa šūpulis”->”Zem rata”->”X paaudze”

Vieno sazinkādas Brīvības un tās vairāk vai mazāk sajāto meklētāju motīvs, un tik savādi vērot, kā par to raksta daž(ād)ām paaudzēm cit(ād)as un vēl aizvien sav(ādāk)as  paaudzes.