There's life [entries|archive|friends|userinfo]
re:

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Labvakar, bērni! [Oct. 16th, 2007|09:36 pm]
[Tags|, ]

Ko lasīsim šovakar? Ko, ko? Vai es dzirdu skaļus līksmus saucienus: "Stāstu par MTS direktoru un galveno agronomi! Stāstu par MTS direktoru un galveno agronomi!", ko sarakstījusi Gaļinas Nikolajevas tante? Nu... labi, es taču solīju. Un kārtīgi pilsoņi savus solījumus tur!
Tātad, 25. lappusē:

"Čumaks apstājās pie durvīm, bet viņa pienāca pie galda, nostājās manā priekšā kā skolniece, kas teicami izpildījusi uzdevumu un steidzīgi nobēra:
 - Mēs nolēmām uzņemties šefību par sēju kvadratligzdās un panākt, lai visas sējmašīnas "SŠ-6" strādātu "uz teicami".
 - Kas ir tie "mēs"? - es vaicāju.
 - Komjaunieši Goša un Kostja vēlas brīvprātīgi kļūt par kvadratveida ligzdsējas meistariem.
.tālāk. )
linkh

[Oct. 14th, 2007|11:59 pm]
[Tags|]

ā, un tuvāko dienu laikā pāris reizes citēšu Gaļinas Nikolajevas "Stāstu par MTS direktoru un galveno agronomi" (Rīga, 1956). Tas - vairāk solījums kā brīdinājums.
Pirmie vārdi:

/veltīts Altaja un Kazachijas komjauniešiem/

Tas notika Kremlī lauksaimniecības pirmrindnieku sanāksmē.
linkh

[Oct. 5th, 2007|11:57 pm]
[Tags|, ]

TP "Maskerade" - ļotļoti laba un kā detektīvs aizraujošāks par "Men at Arms". Līdz ar šo darbu mainu savas "Equal Rites" izraisītās kritiskās domas par raganu sēriju - tai jau otrais žetons.
link1'|h

[Oct. 5th, 2007|01:13 pm]
[Tags|]

'Valtera un Rapas' grāmatu plauktā atradu Neil Gaiman "Neverwhere" latvisko tulkojumu (Nīls Geimans "Nekadiene", [tālais] 2005), ko biju palaidis garām. Šķiet, oriģinālvalodā tas lasījās labāk.
Pats atklājums turpmāk laikam liks nedaudz piesardzīgāk gausties par aktuālas fantasy/sci-fi literatūras švako piedāvājumu spītīgi dzimtlatvmēlē lasošajiem. Re ka tomēr ir (žetons Izdevniecībai AGB kā lauciņa praktiski vienīgajai kopējai Dievzemītē), varbūt vienīgi iepazīstināšanai varēja izvēlēties ko labāku. Piemēram, "American Gods".

P.S. Bet Pratčetam labāk klāt tulkotājam bez asprātīgas daudznozīmīgu jaunvārdu/vecvārdu apspēlētāja dzirksts neķerties. Es nezinu, ko igauņi sasnieguši savā tulkojumā, taču, ja viņu valoda/talanti ir tikpat vareni kā latviešu , sasniegums nevarētu būt augsts (brīdinājums: šis bija teikumam vajadzīgs pārspīlējums!).
linkh

[Sep. 30th, 2007|07:21 pm]
[Tags|, ]

Pilnīgs apmierinājums ar atvaļinājumu jeb vienaldzība pret visām huiņām turpinājās, kamēr beidzās paņemtie pratčeti.

"Men at Arms" - braša, bet "Guards! Guards!" bija 'asāka' un koncentrētāka (bet ko gan citu var gaidīt, ja Night Watch aug).
Savukārt "Soul Music" ir ļoti dzīvelīga. Labāka par "Mort" (taču pats Sūzanas tētuks kā tēls toties ir krietni varenāks).
linkh

realitātes šķīdoņi [Sep. 14th, 2007|11:25 am]
[Tags|, ]

"Moving Pictures" by Terry Pratchett

Esmu sajūsmā, jo sevišķi pēc salīdzinoši gaudenās "Equal Rites" pieveikšanas - tā bija bik pa daudz Le Guin'iska (pat ne a la Le Guin'iska). Pēc "Lords and Ladies" būs skaidrs, vai piekritīšu [info]watt drukātajām aizdomām, un raganu stāsti nebūs prioritāte.
Atsevišķos Pozitīvā Skeptiķa domas pagurumus tekstā pilnībā atsver pārliecība, ka kuru katru lappusi atkal sagaidīšu kādu pērli, ko arī vienmēr sagaidīju. Spēks, kā parasti, aprakstos, nevis sižetā - no (pagaidām) dažām pabeigtajām vienīgi "Mort" bija otrādi.
linkh

[Aug. 13th, 2007|09:21 pm]
[Tags|, , ]

"[..] Viņam šķita, ka "atmoda" attiecas nevis uz patiesības izziņu, bet uz īstenību - uz tās pārdzīvojumu un uz pastāvēšanu tajā. Pamostoties neizdodas piekļūt tuvāk lietu būtībai, pietuvoties patiesībai, pamozdamies cilvēks neatklāj likumus. Viņš pieņem lēmumus, nokļūst paša personas, nevis pasaules centrā. Tādēļ viss, ko cilvēks izjūt pamozdamies, tik grūti izsakāms, un, lai cik dīvaini, nav ietērpjams vārdos un formulējumos; informācija, ko sniedz šī dzīves joma, šķiet, neatbilst valodas iespējām. Ja izņēmuma kārtā gadās kāds, kurš puslīdz labāk saprot teikto, tad šis sapratējs ir cilvēks līdzīgā situācijā, tāpat cieš vai mostas [..]".

Hese, Hermanis (1976) Stikla pērlīšu spēle. Rīga: Liesma, 332.lpp.
linkh

Arnicāns, Osvalds. Kaujas inženiernodrošinājums, Rīga: Junda, 2001, 13.lpp [Aug. 7th, 2007|01:04 pm]
[Tags|, , ]

atbilstoši prtg izvēlei:

[Teikums sākas 12. lappusē]  "Komandieris uzdevumu škēršļus mezgla izveidošanai parasti saņem no augstāk stāvoša komandiera rekognoscēšanas gaitā, ja tas jau iepriekš nav bijis] paredzēts kaujas plānā. Tiek precizēti šķēršļu veidi, vietas un skaits, to ierīkošanai vajadzīgie spēki, līdzekļi un laiks, atsevišķu mīnu vietas uz maģistrālēm un apbraucamiem ceļiem, fugasu un pārsteigumu mīnu vietas, mežu sagāžu vietas un citi lauka tipa šķēršļi, atsevišķu objektu mīnēšanas un spridzināšanas kārtība, atsevišķu škēršļu mezglu gatavības secība un laiks, visas šķēršļu sistēmas uzturēšanas režīms un pāreja uz pirmo gatavības pakāpi.
Uz šķēršļu maskēšanu attiecināms viss tas pats, par ko būs runa turpmākajās nodaļās par kaujas inženierbūvju maskēšanu vispār. Jebkuru šķeršļu iedarbība būs jo efektīvāka, ja tā būs pretiniekam negaidītāka. Daudzu šķēršļu sekmīgas darbības pamatā ir to uzstādīšanas slepenība. Tā veidojami mīnu sprāgstošie šķēršļi, zemie dzeloņstiepļu žogi, lamatas - "vilku bedres" - un daudzi citi.
Tomēr jāatceras, ka labi nomaskētus šķēršļus būs arī grūtāk uzraudzīt. Piemēram, dzeloņstiepļu žogu lieliski var noslēpt paretā krūmājā. Bet, ja pretinieks šādu žogu savlaicīgi atklāj, iespējams, ka tam izdodas nemanāmi sagatavot tajā ejas. Šķēršļi ir pastāvīgi jānovēro un jāpiesedz ar uguni.
Šķēršlu pārvarēšana ir to traucējošās un iznīcinošās iedarbības novēršana vai samazināšana līdz minimumam. Šajā nolūkā veicamie pasākumi parasti ir specifiski un atkarīgi no šķēršļa veida un uzstādīšanas vietas, tāpēc tie tiks aplūkoti attiecīgajās nodaļās.
Ir tomēr daži vispārēji principi, kas karaspēkam jāievēro, atrodoties gājienā vai organizējot uzbrukumu. Nepieciešams nodrošināt pretinieka ierīkoto škēršļu savlaicīgu atklāšanu, veicot nepārtrauktu inženierizlūkošanu. Nekavējoties jāpieņem lēmums par šķēršļu pārvarēšanu, vadoties no izlūkošanas datiem, apakšvienības (vienības) darbības veida un tās rīcībā esošajiem līdzekļiem, ņemot vērā arī pretinieka darbību, apvidus īpatnības, diennakts apgaismojuma īpatnības un meteroloģiskos apstākļus.
Atkarībā no situācijas škēršļi var tikt apieti, novākti, iznīcināti vai pārvarēti ar sapierdarbu un inženiertehnikas palīdzību.

                                                1. MĪNAS UN MĪNU LAUKI

Mīnas un mīnu lauki ir sprāgstošie inženieršķēršļi. Tos izvieto apvidū, lai aizturētu pretinieku pārvietošanos, kavētu viņu manevru, nodarītu zaudējumus un piespiestu doties virzienā, kur to būtu iespējams iznīcināt ar kājnieku, artilērijas vai citu ieroču uguni. Uzbrukumā un sastapšanās kaujā mīnas lieto [teikums turpinās 14. lpp, esmu iegājis nelielā azartā] uzbrūkošo vienību izejas rajonu un flangu piesegšanai, pretuzbrukumu atsišanai, ieņemto pozīciju nostiprināšanai, aizsardzībā - piesedzot atbalsta punktus, aizsardzības rajonus un to atstarpes, artilērijas pozīcijas, vadības punktus un citus svarīgus objektus vai virzienus".

Fūuu, esmu paguris :). Grāmatas sākumā ir tikai un vienīgi teksti, biju pārāk paļāvies uz tālāku lappušu izvēli, kur vairāk attēlu... Hope ya enjoyed

linkh

navigation
[ viewing | 60 entries back ]
[ go | later ]