|
[May. 10th, 2012|10:41 am] |
Par spīti vakar justajai neomulībai, dzirdot pāri Āgenskalnam aizšalkušās gaviles pēc salūta, patriotisko audzināšanu neuzskatu par labāko no nacionālās (pret)propagandas pasākumiem. Iemesls ir vienkāršs - ļoti viegli kļūdīties metodoloģijā, mērķauditorijas izvēlē un arī pasniedzējos. Piemērs - 16.marts visnotaļ jaukajā bērnudārzā "Pūcīte".
|
|
|
Comments: |
/atvainojos, ka ieklīstu svešā žurnālā/
joprojām ar prieku atceros, kā bērnudārzā no plastilīna un sērkociņu kastītēm līmējām tankus, bet attiecīgajā februārī veterānu klātbūtnē armejiski soļojām un dziedājām u meņa jesķ šapka so zvezdoi - bija ļoti jautri! nekādu paliekošu/patriotisku iespaidu uz manu psihi tas nav atstājis; gan jau arī pūčulēni pārdzīvos.
Vai šitādus lielgabalus? :)))
vai! :) diemžēl ne tik izteiksmīgus.
| From: | jim |
Date: | May 10th, 2012 - 11:42 am |
---|
| | | (Link) |
|
paldies, mana diena nupat kļuva daudz gaišāka :)
Nez, es arī uzskatu, ka bērnudārzniekiem demonstrēt ložmetējus ir tā kā bik par traku.
it kā tā būtu pirmā un vienīgā vieta, kur viņi tos redz...
bet nu lai izvairītos no pārpratumiem: es te neaicinu atvērt bērnudārzā šautuvi, ja :)
es tik par to, ka ja kāds no šiem sīčiem šo notikumu _vispār_ atcerēsies [man, piemēram, ir gaužām maz atmiņu par šo vecumu], tad diez vai atcerēsies ar kaut kādu baigo attieksmi. | |