Teritoriālās reformas gaita ir pierādījusi, ka ar pašvaldībām nemaz tik optimistiski nav. ne vella viņas var vienoties. lielākā daļa vadītāju rīkojas kā baroni savā kolhozā. primitīvā sabiedrībā var iztikt ar klanu vecajo padomi, kas izšķir strīdus pēc nerakstītiem likumiem. taču orientēšanās likumos prasa kompetenci. Un nevar likt savstarpēji konkurēt lokālām teritorijām.

(Reply to this) (Thread)

atskatoties uz līdz šim padarīto īpaši optimistisks arī neesmu. Teritoriālās reformas smagnējā gaita patiešām ir mazo ķeizariņu pārspīlēta pašsvarīguma sekas, bet viņus savaldīt vietējā līmenī ir vieglāk. Ciktāl runājam par lokālo konkurenci - par to labāka noteikti ir sadarbība/kooperācija, taču tas ir ne visai ticams variants.

Likumi jāzin, bet failed state kontekstā sekošana to burtam var izrādīties bremzējoša - privātkapitāla turētāju intereses investīciju vārdā tiks ievērotas līdz sīkumam, pat ja tā būtu ogļu pārkraušana blakus domes ēkai vai 17 kāpu norakšana, lai uzbērtu Vienu Lielu slēpošanas trasi ar skatu uz jūru.

Taču galvenokārt savā ierakstā vēlējos norādīt uz to, ka pēdējais brīdis nopietni pievērsties savam kaktam. Pašvaldības (kā institūcijas) un vietējās varas struktūras ir gana elastīgas, pieļaujot ātrākas un asākas izmaiņas. Ilgtermiņā runājot, ne jau pašvaldībām būs jāatmaksā parādi SVF.

(Reply to this) (Parent)