| |
[Apr. 22nd, 2009|01:38 pm] |
| [ | ausīs |
| | Red Hot Chili Peppers - Parallel universe | ] |
Dzīve, iespējams, būs nedaudz labāka, ja cilvēki daļu Saeimas un valdības kritikai (jeb apvainošanai, jeb ienīšanai, jeb nicināšanai ('vai' te nav vietā, kritikas prasmes ir retas jo retas)) veltītā laika patērētu, rūpīgi izvērtējot savas pašvaldības vēlēšanu kandidātu sarakstus.
Paskatīsimies reāli - iziešanai no posta valsts mēroga reformu nebūs, vienīgā ekonomiski, politiski un sociāli efektīvā pārvalde vēl dažus gadus var būt pilsētu un novadu pašvaldību formā. Kāpēc? Pirmkārt, saskaņā ar likumu, jau pāris gadus katrai pašvaldībai nepieciešams savs attīstības plāns, kas - labs vai sliks, perspektīvs vai nē - vienmēr būs daudz 'praktiskāks' un reālistiskāks par valsts mēroga dokumentiem, pat ja tos izstrādā RAPLM. Pāris gadu savā vaļā un notiks dabiska teritoriju specializācija, teiksim, tagadējo plānošanas reģionu mērogā - pilsētiņā A koncentrēsies, teiksim, izglītības pakalpojumi, teritorija Z apgādās ar lauksaimnniecības produktiem, novadā X būs palikusi ciešamākā slimnīca un gateris (es trivializēju). Tiktāl par plānošanu, tālāk - par izpildi.
Otrkārt, pašvaldības ir salīdzinoši demokrātiska un tieša pārvalde forma. Domes ir gana mazskaitlīgas, lai spētu sastrādāties, iekšēji nekonfliktējot līdz bezjēdzīgumam, par spīti partiju piederībām, iespējams, tieši tāpēc, ka viņi ir tieši atbildīgi un tuvi saviem vēlētājiem (atšķirībā no 'tautas priekšstāvjiem' Saeimā). (Starp citu, nav noslēpums, ka partiju reģionālās nodaļas ir salīdzinoši 'normālu' kadru pilnas, problēmas slēpjas centrālajās organizācijās) Korupcijas risks nekur nepazudīs, bet vairumā pašvaldību šie draudi rodas vietējo uzņēmēju interešu dēļ - ciematos viss ir redzams, ja nav, tad par rebēm baumas izklīst ātri. Korupcija iznīks, tiklīdz to uztvers kā draudu teritorijas pastāvēšanai, to aizvietos puslīdz caurspīdīgs lobisms un uzņēmēju forumi. Lielu darba devēju viedokļus ignorēt ilgi nav iespējams. Valsts mēroga pilsoniskā sabiedrība Latvijā joprojām ir autiņos, bet vai katrā pagastā ir radušies dažādi s/o vai ir atrodami vismaz daži inteliģenti un prātīgi pensionāri ar skaļāku rīkli. Visbeidzot, par kārtību gana labi varētu parūpēties municipālās policijas kombinācija ar VP attiecīgās teritorijas nodaļām, kas jau tāpat tūlīt-tūlīt vairs nespēs eksistēt. Un, protams, policijas palīgu funkcijas un 'neighbourhood watch' sistēma man šķiet neizbēgama.
Pārejot pie finansēm - nodokļi ir sāpīgais jautājums, ko valsts tur savā kontrolē kā vienīgo eksistences līdzekli (bruņotie spēki, ha?). Da' jekbādā veidā (referendums aizietu rūkdams) pašvaldībām jāiegūst teju visas IIN iemaksas, valstij 21% - par ko? Pašvaldību savienība un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds var izstrādāt un uzturēt gana efektīvu ienākumu kompensēšanas mehānismu. Problēmas vienmēr sagādājusi valsts atbalsta nepieciešamība ES līdzfinansētajos projektos, taču, kā jau kāds ir teicis, pasaulē dažādu fondu ir vesela jūra, ES ir bijis galvenā iespēja vien tuvredzīgajiem. Turklāt gana lielas ir pašvaldību savstarpējās tiešo ekonomisko sakaru un kreditēšanas iespējas, ja pagaidām vēl ne Latvijas, tad starptautiskā mērogā.
Nobeidzot, jāizvērtē vēlēšanu barjeras nepieciešamība pašvaldībās. Sadrumstalotas domes, protams, nav vajadzīgas, taču tikko dibinātām iedzīvotāju iniciatīvām tiek liegta iespēja iegūt pieredzi un pierādīt sevi. Šo vēlēšanu kontekstā pašiem kļūt par kandidātiem vairs nav iespējams, bet skatīties, ko ievēlam un pēc tam skatīties 'uz nagiem' un nākt klajā ar savām iniciatīvām neviens mums nevar liegt.
Ja projekts Latvijas Republika 2.0 ir galā, vietā ir jānāk vismaz kādai trial versijai. Es varu nemīlēt šo valsti, bet, pie velna, pagaidām nezinu nevienu neizbraukušo bāleliņu, kurš kā pilnīgu zaņķi ar totāli idiotisku pārvaldi vērtē arī savu pašvaldību. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}