.Burvīga pēcpusdiena pilssaliņā.
.es centīšos nesajukt prātā, bet tas ir grūti.
.man jau atkal negribas dzīvoties pa mājām, ceru, ka nebūs tāpat kā pagāšgad. :/
.ak jel! sviests ar šo visu. Kas notiek, ko es atkal palaižu garām...?
.es esmu sačakarēta, manam ķermenim nav vērtības.. :(
. viss, ko iesāku šeit rakstīt, domājot kaut ko pozitīvu, tomēr beidzas ne tā, kā iecerēts. Kapēc?

brālis pālis un māsas kōma.

pārdod sevi.
lēti.
vienalga kam.
steidzami.

bļē, ble, bļē bļe.
jūtos kaut kā ne tā kā vajadzētu.

esiet sveicināti melnie, ko šogad vēlēsieties?
svaigu miesu,
vecas asins, aukstu gaļu ?
atbildiet.
klusums.
viņiem nepatīk ja tā runā.
ar ironiju,
bez cieņas.

nāciet nu iekšā, jūtieties kā mājās.
ko jums piedāvāt.
varu tikai sevi.
izvēle nav īpaši liela-
miesu vai dvēseli.
cienājieties.

nē, es nedusmojos
varbūt pat jūs gaidīju.
bet jūs esat mainījušies.
arvien labāki un labāki.
spēks.
kādu brīdi varat uzkavēties.

kamēr šo dzīvokli nepārdošu.
droši.
šeit viesistaba, te virtuve.
tās tagad ir arī jūsu mājas.
kādu brīdi jūs pacietīšu.

stress ne pa jokam. bet viņa ir man rokā. ir. un esmu laimīgā. pat neticās. mazā eiforija :)

" viņs ir forš un tu vipār esi ūber forša" (ja vien pareizi atceros)paudies. :)
atceroties liek pasmaidīt.
šodien vispār daudz kas liek pasmaidīt :)
visā visumā pozitīvi, ja neņem vērā manas mazās niknuma lēkmes.



p.s. joga no rītiem... mmmm... kaifs :)

liekulība

dedz, līdz pašiem sirds dziļumiem,
dedz.

Un aiziet, aiziet,aiziet..
Ha!
Un visi jau ir prom.

Komēdija ir beigusies,
Smiekli šeit vairs neskanēs,
Sienas skaņu neslāpēs,
Vien veci gari reti viesosies.

Pāršķiram jaunu lapu,
Pavisam tīru un baltu,
Paņemam rokās spalvu
un Sākam lauzīt galvu.

Un rakstam, rakstam, rakstam...
Ehhh...
Šodien man nav domas.

Pelēkā viela darbojas,
Rinda pēc rindas uzrakstās,
Tikai to ārkārtīgi dziļo jēgu
Būs ilgi jo ilgi jāmeklē.

Kas liek cilvēkam justies laimīgam vai nelaimīgam?
Viņš pats nespēj to kontrolēt, atliek tikai samierināties ar emocijām.

.man vajag sarunāties.

uzliku placebo.
lai cik tas dīvaini neliktos patiešām palīdz justies labāk. varbūt vnk ierauj sevī un liek aizmirsties gluži kā narkotikas, tikai vai šīs izraisa atkarību, vai šo dēļ sāksies lomkas.


nav tā vērts, nav tā vērts. turies, turies tam pretī.


bet man jau kļūst vienalga.

Tie Tur.

Tie tur,
Tie, kas mīl,
Lētticīgie un naivie.
Viņi- dzīves pabērni.

Tie tur,
Tie, kas vēl tic
Cilvēku patiesībai,
Tik melīgai un ļaunai.

Vai viņiem ir dzīvot vērts?
Šai pretīgajā pasaulē,
Kur cilvēks cilvēku
Ir ar mieru saplosīt.

Tie tur,
Tie, kas sapņo
Par Laimīgo zemi
Un mūžīgo mieru.

Tie tur,
Tie, kuri vēlas,
Lai sāpju vairs nav,
Lai nevienam nav skumji.

Vai viņiem ir dzīvot vērts?
Šai nodevīgajā pasaulē,
Kur cilvēks cilvēku
Ir ar mieru saplosīt.

Vai ir vērts tādēļ ciest?
Vai tie tur vēl mīlēt spēs
Viens otru bez gala un malas?
Cik gan ilgi viņi vēl izturēs...?

uzplēsu vecās rētas.
asaras mājupceļā ne mirkli nerimās. arī tagad ir nelielas sāpes.

tikko pārgāja tā biedējošā sajūta, ka varu sev atkal nodarīt sāpes, lauzt doto solījumu un kļūt par nodevēju. pašlaik ir tikai tukšums. bet tukšumu ir samērā viegli aizpildīt. galvā skan viens literatūras stundā lasīts teiciens: "Tava dzīve ir arī cita dzīve un tava nāve ir arī cita nāve"
vairāk neko nerakstīšu,jo nevēlos šo brīdi ar liekiem vārdiem piesārņot...

Nagi bija atstājuši dziļas pēdas plaukstā, sāpes palīdzēja nedaudz aizmirsties, kaut gan tas jau sen vairs nebija iespējams -realitāte bija pārāk spēcīgi ieēdusies dvēselē.
Nožēla par sev nodarīto, par tām pašām nagu pēdām un par četrām šaurām rētiņām uz rokas. Toreiz tas likās patiesi, bet šī sajūta nebija ilga. Virtuves nazis Maigi pāršķēla ādu , izspiedās dažas asins lāses, un palika skumji, skumji par to, ka tā vispār notiek. Kā jau pienākas, tecēja arī asaras, kur nu bez tā. Bet vieglāk no tā nepalika, joprojām sāpēja, tik uz laiku iestājās miers. Bēdu pilns miers ar solījumiem tā vairs nekad nedarīt.
Uz sejas vajadzēja likt masku, lai neviens neuzzinātu noziegumu pret sevi, bet nav viegli būt vienam,bez atbalsta.
bet nav vēlēšanās atzīties, ka esi noziedzinieks. Smagi... Rētas sūrstēja vēl ilgi un nepazuda. Vēlēšanās, lai tā pazūd ir liela, bet tā vēl nav piepildījusies.
Šo sāpju ietekmē rodas dažādi īpatnēji teksti un dzejoļi, kuri nevienam nav vajadzīgi, gluži tāpat kā autors.
Cilvēki ir nežēlīgi, viņi sabradā sapņus, jau tā knapi dzīvās ilužijas par labāku dzīvi.
Bet viss jau nav tik bezjēdzīgi , reizēm tomēr tas viss sāk likties patiešām sakarīgi. Un tad... un tad ir vienkārši jādzīvo...

saldeejums paliek arvien draņķīgāks. vfele jau garšo vēl sliktāk par kartonu. pff... pē.. un pts saldējums pilns ar ledus gabaliņiem.
:(
vairs nepirkšu lētos saldējumus.

šī dzīve man reizēm liekas pārāk smaga. tik daudz kas tiek no manis prasīts... tik daudz bezjēdzīgu lietu parādību domu un vēl viskaut kā... nejēdzība.
man tgd dzejiskais noskaņojums. tad ir smagi. nespēju izturēt smoku nost. visa pasaule liekas kā četras sienas, no kurām nav iespējams tikt ārā... nezinu bet tā tas ir...
sākt kaitināt iekšējais tukšums. vairs neko nejūtu, ja nu vienīgi reizi pa reizei dusmas par to ka atkal kāds ienāk manā istabā un iztraucē mans pārdomas. kaitinoši.

Naids
Sirdspuksti
Lec!
Bailes
Tuvums
Man
Vienaldzība nogalina!!!
Tāli un neaizsniedzami
Nav
Vēlmes
Jūtas
Tu
Izjūtas
Elpa
Rētas
Smaids
Asara
Tie tur.
Tukšums
Sajūtas
Pieskārieni
Uzticēšanās
Attiecības
Melnie
Visi kopā.
Divas sirdis kopā
Tev
Tikai sev
Klusums...
mmm...
Viņš ir mazliet savādāks
Kuš
pāridarījums
Vārdi
Kopā
Burti
Nieviens
Domas
Es
Krīts
Sapņi
Acu skatiens
Nekas
Skatiens
Divatā
Sarunas
Atmiņas
Kaut kas nezināms
Ilūzijas
NEKAD VAIRS
nezināmais
Neaizej
Skrāpējumi
Sāpes
Laiks apstājies.
Mēs
Tumsa
Skumjas
Nepamet
Pastaigas
Sarkans.
Nenovērsies

Achtung: cibošanās var izraisīt spēcīgu psiholoģisku atkarību. Esiet modri.

njā nu tur viņiem taisnība... :D