bļē, ble, bļē bļe.
jūtos kaut kā ne tā kā vajadzētu.

esiet sveicināti melnie, ko šogad vēlēsieties?
svaigu miesu,
vecas asins, aukstu gaļu ?
atbildiet.
klusums.
viņiem nepatīk ja tā runā.
ar ironiju,
bez cieņas.

nāciet nu iekšā, jūtieties kā mājās.
ko jums piedāvāt.
varu tikai sevi.
izvēle nav īpaši liela-
miesu vai dvēseli.
cienājieties.

nē, es nedusmojos
varbūt pat jūs gaidīju.
bet jūs esat mainījušies.
arvien labāki un labāki.
spēks.
kādu brīdi varat uzkavēties.

kamēr šo dzīvokli nepārdošu.
droši.
šeit viesistaba, te virtuve.
tās tagad ir arī jūsu mājas.
kādu brīdi jūs pacietīšu.

Un aiziet, aiziet,aiziet..
Ha!
Un visi jau ir prom.

Komēdija ir beigusies,
Smiekli šeit vairs neskanēs,
Sienas skaņu neslāpēs,
Vien veci gari reti viesosies.

Pāršķiram jaunu lapu,
Pavisam tīru un baltu,
Paņemam rokās spalvu
un Sākam lauzīt galvu.

Un rakstam, rakstam, rakstam...
Ehhh...
Šodien man nav domas.

Pelēkā viela darbojas,
Rinda pēc rindas uzrakstās,
Tikai to ārkārtīgi dziļo jēgu
Būs ilgi jo ilgi jāmeklē.

Tie Tur.

Tie tur,
Tie, kas mīl,
Lētticīgie un naivie.
Viņi- dzīves pabērni.

Tie tur,
Tie, kas vēl tic
Cilvēku patiesībai,
Tik melīgai un ļaunai.

Vai viņiem ir dzīvot vērts?
Šai pretīgajā pasaulē,
Kur cilvēks cilvēku
Ir ar mieru saplosīt.

Tie tur,
Tie, kas sapņo
Par Laimīgo zemi
Un mūžīgo mieru.

Tie tur,
Tie, kuri vēlas,
Lai sāpju vairs nav,
Lai nevienam nav skumji.

Vai viņiem ir dzīvot vērts?
Šai nodevīgajā pasaulē,
Kur cilvēks cilvēku
Ir ar mieru saplosīt.

Vai ir vērts tādēļ ciest?
Vai tie tur vēl mīlēt spēs
Viens otru bez gala un malas?
Cik gan ilgi viņi vēl izturēs...?