tikko pārgāja tā biedējošā sajūta, ka varu sev atkal nodarīt sāpes, lauzt doto solījumu un kļūt par nodevēju. pašlaik ir tikai tukšums. bet tukšumu ir samērā viegli aizpildīt. galvā skan viens literatūras stundā lasīts teiciens: "Tava dzīve ir arī cita dzīve un tava nāve ir arī cita nāve"
vairāk neko nerakstīšu,jo nevēlos šo brīdi ar liekiem vārdiem piesārņot...