mums ir tāds interesants sazināšanās veids.. caur šejieni... njāa
bet daudzreiz uzrakstīt ir vieglāk nekā pateikt... it īpaši man...

dzīvei ir jēga ... dzīvei nav jēgas...
bet man vienalga...
idiote... debīla esmu...
mana dzīve ir sačakarēta... zinu vajag palīdzību... nea lai viņi iet dirst... daudzreiz jautājums kāpēc ar mani... bet zinu ka neesmu vienīgā... vienīgais cilvēks(kaut gan par cilvēku vīnu saukt nevar) kuru ienīstu... nu protams izņemot brīžus kad nīstu pati sevi...
nu nav godīgi... bet varbūt man jābrauc ar 4. līdz galam... awww... ak dies kā es gribētu vairs nekad mūžā viņu neredzēt...
sāpes... naids... apjumums .... vienalga... wtf?
kartējās asaras grib tikt ārā un es jau kārtējo reizi nosolos ka nekad vairs... nekad.... njā tik tiešām nekad....
nu bet līdz muse koncim es būšu dzīva neuztraucies... tur es gribu būt...
varbūt kādreiz lūgšu palīdzību... bet šaubos...
aijjj ejiet visi....
nekad vairs_______________________________________________________________

un kad tu uziini kaut ko kas tev saap... tu tam negribi ticeet...

nu baac kapeec es vienmeer tik ljoti piekeros cilveekiem.. nav jau obligaati... baaac... un kaapeec vienmeer ir tik saapiigi vinjus zaudeet....


K tu esi iipash...
es nezinu vai nozeeloju to kas starp mums bijis... driizaak jau nee... es nozeeloju to ka tik ljoti tev piekeeros....

sirds tik apjukusi...