filmas & draudzenes

« previous entry | next entry »
Nov. 20., 2024 | 12:07 pm

vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!).

bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends".

bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {6}

atmiņas par domām

(bez virsraksta)

from: [info]teja
date: Nov. 20., 2024 - 04:21 pm
Link

tādu cilvēku, kas ar pilnu uzmanību pievērstos draudzībai kā attiecībām pašām par sevi, arī pieaugušā vecumā, ir ļoti maz. bet man ir pāris, un, šķiet, tas tomēr nav maz. katrā ziņā, es esmu arī daudz vīlusies, pamanot, ka es draudzeņu attiecībās piedāvāju un ieguldu to, ko otrs cilvēks nepiedāvā un neiegulda. un tam nav sakara ar laika trūkumu vai ar ģimeni un bērniem. drīzāk ar kaut kādu klātbūtnes un uzmanības kvalitāti, kuru man vajag, vai arī tad es nekāpju no gultas nemaz. un gan jau arī manī kāda šo iemeslu dēļ ir vīlusies.
vēl es nesen atskārtu, ka tieši no meiteņu kompānijām man patiesībā ir nācis visvairāk "frīka" informācijas, sākot no kādas ceturtās klases, līdz pat šai dienai, kaut kāda tāda sajūta "mēs tevi mīlam jo tu esi inčīga bet tu neesi viena no mums", jo ir kaut kāda "čauksteņu", "zviedzēju" frekvence, kurai es neprotu (un varbūt arī negribu) pieslēgties.

Atbildēt | Diskusija


ebece

(bez virsraksta)

from: [info]ebece
date: Nov. 20., 2024 - 05:05 pm
Link

man liekas, ka man tādas true draudzenes ir bijušas dzīvē ne vairāk kā puiši (ne vienas, ne otri nav baigi daudz), bet draudzenes parasti atnesušas izteikti ar to sajūtu, ka "mēs divas pret visu pasauli", pret visām čaukstenēm un zviedzējām.

vispār man liekas, ka es esmu laba draudzene - atbildīga, iejūtīga, bet varbūt pārāk prasīga un džadžij. vispār es teiktu, ka man ir ļoti sarežģītas attiecības ar visām manām tuvākajām draudzenēm, un varbūt tieši tāpēc, ka daudz kas tur ir neatrisināts, jo nav veidu, kā par to domāt, kā artikulēt savas sajūtas. kaut kādā ziņā to attiecību struktūru varētu pielīdzināt pāru attiecībām, bet no otras puses tāda doma vien jau liekas nepareiza (gan tāpēc, ka tā tiešām ir nepareiza, gan tāpēc, ka kultūras konteksts to pasaka priekšā). pāru attiecībām eksistē ļoti daudz nerakstīto likumu (un laulības gadījumā arī rakstīti), kas skaidrs, ka daudz ko sapiš, bet noteikti arī iedod kaut kādu struktūru, pēc kā vadīties. platoniskām draudzībām tādu nav. ok, gan jau ir kāda amerikāņu "how to" grāmata, kur tas viss ir aprakstīts, bet es gribēju teikt, ka tas nav kaut kādā mūsu kultūras starta pakā iekodēts. tur par draudzību drīzāk ir kaut kādas klišejas, kas dzīvē ātri vien izrādās nefunkcionējošas. nu tur, "īsts draugs nekad nepievils". ko tas vispār nozīmē?

Atbildēt | Iepriekšējais


(bez virsraksta)

from: [info]marina_
date: Nov. 21., 2024 - 09:25 am
Link

piedod, es pilnīgi par citu tēmu. bet man ļoti interesē, kā jums atrisinājās situācija ar Vēju. ja tas nav pārāk sāpīgi, pastāsti kādreiz.

Atbildēt | Diskusija


ebece

(bez virsraksta)

from: [info]ebece
date: Nov. 27., 2024 - 10:16 pm
Link

man laikam nav iekšā taisīt atsevišķu ierakstu, jo tad tas viss kaut kā jāietērpj jēgā - sev un citiem. bet īsumā - tagad viss ir labi. un man ir sajūta, ka arī Vējam labi.

kad piedzima M., pie mums asap atnāca Jevgēņijs. man tas bija super trauksmaini, jo bija jātuvina Vējš mazajam, dažu dienu vecajam bebītim, viņš mums uzdeva mājasdarbu un pēc nedēļas nāca vēlreiz. bet progresa īsti nebija. nebija tā, ka Vējš lec virsū, bet bez uzraudzības noteikti nevarētu atstāt, kur nu vēl tad, kad M. sāktu dzīvoties pa zemi, nevis tikai rokās vai šūpulītī. Jevgēņijs secināja, ka vienā telpā nevar viņus atstāt un nedeva nekādu drošības garantu. tad bija skaidrs, ka jāmeklē risinājums. diezgan ilgi bijām gaidīšanas/risinājuma domāšanas režīmā (līdz pavasarim!), bieži nācās Vēju norobežot otrā istabā, ko viņš neuztvēra samiernieciski - skrāpējās, smilkstēja un tā. mums Svenne, kam E. zvanīja pēc padoma, ieteica Ugāles patversmi, kur ir maz suņu, vairāk platības, savvaļīgāks noskaņojums, bet, kad E. zvanīja patversmes adītājai, mūs uzreiz atšuva, teica, lai vedam uz Ulubeli. man liekas, ka Ugāles fokuss ir traki cietuši suņi, atrasti mežā utml. bet pateicoties E. neatlaidībai un people skills mums tomēr beigu beigās izdevās "iekārtot" Ugālē. aizsūtījām Vēja stāstu, piedāvājām ziedojumu - vienreizēju lielāku un ikmēneša, ko turpinātu maksāt, kamēr Vējš tur būtu, un kaut kā tā vadītāja Andra tomēr nosliecās, ka Vēju paņems. bet gaidīšanas laiks turpinājās, jo tajā brīdī nebija brīvu mājiņu (viņi dzīvo tur tādās siltinātās konteineru mājiņās pa divi), un pēc tam vairs atkal neatbildēja, necēla klausuli. un, kad jau bijām atmetuši cerības, turklāt bija pienācis brīdis, kad M. jau sāk dzīvoties pa zemi un šķita, ka gaidīšanas režīmam, šai sāpīgajai starpfāzei, vienreiz ir jābeidzas, pienāca pavasaris un viņa uzradās un teica, ka var vest uz Ugāli - ka pavasarī un vasarā var nedzīvot mājiņā, bet nojumē, un līdz rudenim mājiņa būs.

Vējš tur tika sadraudzināts ar līdzīga tipa suneni Gammu, Andra jau diezgan ātri mums sūtīja video, kā viņi spēlējās. un kā Vējš priecīgs skraida pa āru (izskatījās tāds, kāds viņš ir mežā - priecīgs!). pirms kāda mēneša sūtīja ziņu, ka iet labi un ir samācījies visādus trikus no Gammas. man ir sajūta, ka viņam tur ir ok suņa dzīve, labāka nekā mēs varējām piedāvāt Rīgā, kur nu vēl apstākļos ar bērnu.

arī mēs diezgan ātri apradām ar jauno dzīves situāciju, ar katru dienu arvien retāk iedomājos par Vēju. bet mēģinu arī viņu neizslēgt no mūsu pieredzes, gribu atcerēties to kā kaut ko vērtīgu. bet vienlaikus teju uzreiz burtiski tiešām izbaudīju to, ka vairs nedzīvoju stresā par to, ka netīšām atstāšu durvis vaļā, un bēdās par to, kā atrisināsies Vēja liktenis.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


(bez virsraksta)

from: [info]marina_
date: Nov. 28., 2024 - 09:44 am
Link

o jā, izklausās patīkami suniska dzīve. un vēl ar draudzeni! cik labi, ka viss ir atrisinājies, es varu saprast to samierināšanās atvieglojumu.

Atbildēt | Iepriekšējais


(bez virsraksta)

from: [info]merkela
date: Nov. 22., 2024 - 04:56 pm
Link

man ir izdevies izveidot dziļas un apzināti atbalstošanas draudzības attiecības tikai ar vienu sievieti. Ļoti augsti tās vērtēju un cenšos sargāt. Citas attiecības ir pārāk tomēr paviršas dēļ tā, ka citai sievietei ģimene ir tik prioritāra ka darudzībai ir tikai formāla attieksme vai ari konkurence visu sabojāja. Proti, es biju tikai draugs, kura priekšā var celt pašvērtību vai arī izmantot kā "uzklausīšanas" mašīnu.
Nopietnās draudzības attiecības izveidojās ar sievieti, kura tāpat kā es saprata, ka ir svarīgi veidot savus stabilitātes un atbalsta enkurus ne tikai ģimenē vai darbā, bet arī sisterhood laukā. Jo būsim atklāti, ar vīriešiem ir ļoti pievelkoša attiecību dinamiku, bet ir daudz issues, kurus var pārrunāt un saņemt atbalstu tikai no sievietes.

Atbildēt