|
|
Monday, April 26th, 2004
| |
15:54 - Īstums
|
|
Mēs staigājam neīstām sejām, sakām neīstus vārdus un dzīvojam neīstu dzīvi... bet vēlamies, lai mūsu dzīves būtu īstas, bet iznāk tikai patiesība nīsta.
|
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| |
14:48 - Jauni varoņi
|
Šīs nedēļas beigās manā tā saucamajā daiļradē varētu parādīties vairāki jauni varoņi (pagaidām vienīgais ir Eižens Tūļa, kura dažus piedzīvojumus var palasīties kaut kur nesenā pagātnē) ar interesantiem vārdiem un vēl interesantākiem piedzīvojumiem.
Ar vienu jaunekli es esmu ticis galā puslīdz veiksmīgi, tagad atliek tikai pabeigt viņa gaitas, ko ceru izdarīt līdz jau pieminētajam termiņam - nedēļas beigām.
Gala rezultātā varētu sanākt tāds pagarāks stāsts, salīdzinājumā ar kuru Eižena Tūļas atsevišķie piedzīvojumu stāsti būtu uzskatāmi par samērā īsiem. Romāns? Noteikti, ne. Tik gari muldēt pat es nespēju...
Ja būs kādi vērā ņemami jaunumi, došu ziņu (Ka' zi', varbūt arī šeit tos varēs izlasīt).
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| |
13:48 - Hokejs
|
Tagad jau laikam visiem un visur ir jāraksta par hokeju... ziniet, negribu. Un ne jau redzēt negribu, bet gan rakstīt par to negribu. Galu galā, ko es jaunu šajā sakarā pateikšu? Manuprāt, interneta portālu atsauksmēs (neminēšu pēc vārda, lai nesanāktu neapmaksāta reklāma - ja kāds vēlas maksāt, lūdzu!) visi viedokļi un iespējamie problēmu cēloņi un risinājumi ir apskatāmi.
Lieku reizi iekliegties "Sarauj, Latvija!"... nu, iekliedzos. Kas no tā mainījās? Latvija zaudēja čehiem un (ne)zaudēs fričiem un kazakiem (kurš man var pateikt, vai Kazahstānas iedzīvotāji ir kazaki vai kazahi?)...
Atzīšos nāves grēkā - es spēli pret Čehijas izlasi nemaz neskatījos... arī šodienas un rītdienas spēli neskatīšos. Kāpēc? Vai esmu antihokejists? Atbilde ir "nē", par hokeju interesējos, taču nevēlos atkal no savas dzīves izsvītrot pusotru nedēļu, ar ko ir jārēķinās, noskatoties pirmo hokeja spēli ārpus mājas (man pašam televizora nemaz nav).
Nu, re... lai kā arī negribēju, atkal par hokeju.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
13:40 - Izdzīvošana
|
Skumjas un nelaimes vajag izdzīvot, nevis bēgt no tām. Kas gan tā būtu par dzīvi, ja cilvēks izdzīvotu tikai labās domas, jautros brīžus un tiktos tikai ar labiem cilvēkiem?
Leonardo da Vinči taču negleznoja tikai ar vienu krāsu...
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| |
13:37 - Nelāga priekšnojauta
|
Man ir tāda dīvaina priekšnojauta - jau divas dienas liekas, ka tūlīt notiks kas nelāgs. Jāpiebilst, ka tas nekādi nav saistīts ar depresijām vai citām slimībām.
Ceru, ka nojauta mani šoreiz pievils, jo, kā jau lielākajai daļai cilvēku, man no dzimšanas ir izveidojusies vēlme no nepatikšanām izvairīties. Tā sacīt jāsaka - redzēs, redzēs, kā nu būs...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 22nd, 2004
| |
13:07 - Kurp iet?
|
Lai kur arī Tu dotos, ceļa galamērķis vienmēr izrādīsies kaps.
P.S. Šito es iemaucu aiz viena jautājuma kā komentāru, neņemiet ļaunā, ka atkārtojos!
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| |
12:48 - Meitene autobusā
|
Šorīt no rīta autobusā ievēroju kādu meiteni (nezinu, kāpēc, taču man viņas vienmēr iekrīt acīs). Kas viņā bija tik īpašs? It kā jau nekas - nokrāsojusies pēc visām krievu tautības daiļā dzimuma pārstāvju tradīcijām (ar to es nedomāju neko ļaunu), savukārt tērpusies - pēc visām krievu tautības nedaiļā dzimuma pārstāvju tradīcijām... treniņtērpā.
Patiešām, nedomāju, ka viņa devās uz skolas vai augstskolas spartakiādi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:44 - Ko viņi var spriest?
|
Šodien, ejot garām Kongresu namam, pamanīju ne pārāk spožu, taču uzkrītošu plakātu - "Ginekologu un dzemdētāju kongress".
Pasakiet kāds man, cilvēkam ar kājminamo domāšanu - ko viņi tur var spriest? Man gribētos domāt, ka bērnu dzemdēšanas procesā pa šiem gadu tūkstošu desmitiem viss ir tapis skaidrs! Vai tā nav kārtējā naudas zvejošanas ierīce?
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| |
12:43 - Laiks
|
|
Laiks skrien tik ātri, ka es nespēju tam tik līdzi. Un tā paiet visa dzīve - vienā laika ķeršanā.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| |
12:41 - Narkoze
|
Vislabākā narkoze ir milzīgas, gandrīz neizturamas sāpes - cilvēks kļūst tik truls, ka nejūt vairs neko. Man pašam reiz tāda narkoze bija.
Jāatzīst, atmiņas gan no tā pasākuma nav palikušas neko labās.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:39 - Virs zemes nav taisnības
|
Nu, nav, kad es jums saku!
Viens pamuļķis, atvainojiet par izteicienu, sataisa nepatikšanas, bet pēc tam bļauj pa visu pasauli, lai nāk viņam palīdzēt to putru izstrēbt, citādi būs katastrofa.
Šajā gadījumā ir domāta Džordža Buša politika Irākā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:22 - Dzimtā un nedzimtā valoda
|
Man pavisam nesen sanāca saruna ar, tā sacīt, vidējās paaudzes pārstāvi par valodas lietām, proti, runājām (vairāk gan viņš) par grāmatu tulkojumiem uz latviešu valodu.
"Bet, piemēram, Bulgakovu labāk ir lasīt krievu valodā," viņš saka, "Tā ir oga."
"Protams," es viņam piekritu, "Tā ir oriģinālvaloda, tāpēc arī tajā attiecīgais darbs ir labāks."
"Nē," viņš iebilda, "Krievu valoda vispār ir daudz plašāka un skanīgāka, nekā latviešu."
Šajā vietā gan es viņam sāku oponēt, jo nepavisam negribējās piekrist iepriekš minētajam apgalvojumam.
"Tādā gadījumā," viņš arī nebija nekāds siekalzaķis, kas tik viegli piekāpsies, "Kā tu latviski pateiktu (seko vārds krievu valodā, kuru neatceros)?"
"Bet ko tas vispār nozīmē," es viņam prasīju, jo šādu vārdu dzirdēju pirmo reizi mūžā.
"Ē... ō... (seko vārda tulkojums, kuru arī vairs neatceros)."
"Tā tad arī pateiktu," es atcērtu, un tēma, līdz ar to, ir nobeigta.
Jautājums ir sekojošs - kāpēc latviešu vidū ir cilvēki, kas noniecina savas dzimtās valodas iespējas? Tas, ka cilvēkam ir trūcīgs vārdu krājums, nenozīmē, ka mūsu valodā šo vai to nevar pateikt. Protams, katrai valodai pastāv sakāmie, kurus pārtulkojot tie zaudētu jēgu un arī dvēseli, taču arī latviešu valoda ir bagāta valoda.
Nevajag tikai to piemēslot ar jauniem aizguvumiem no citām valodām, ja mums pašiem jau ir vārds, kas apzīmē vienu vai otru lietu vai darbību!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:16 - Mirušais darba devējs
|
Šodien Latvijas Universitātē notiek kārtējā konference. Šoreiz par vācu filosofu Imanuelu Kantu (es gan šaubos, vai viņš bija vācietis, bet, lai jau nu paliek - ne par to ir runa).
Es brīnos, kā pasaulē var sarasties simtiem un tūkstošiem entuziastu un bikšu deldētāju, kas augas dienas pavada, pētot viena cilvēka vārdu virknējumus! Ko tur vispār daudz ko pētīt - kas gribēs izlasīs pašu Kantu (vai Platonu, Gēti u.c.), nevis ķersies pie kāda pētnieka atziņu grāmatas, no kuras lielāko daļu tāpat aizņems dižā filosofa citāti.
Secinājums - arī miruši cilvēki var būt itin ienesīgi darba devēji, jo valsts iestādes šādiem (ne)auglīgiem pētījumiem mēdz atvēlēt līdzekļus.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:14 - Klusums
|
|
Es esmu tā pieradis pie klusuma savā dzīvoklī, ka jebkura cita cilvēka parādīšanās tajā man izraisa neiedomājamu diskomfortu un apakšžokļa klabēšanu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
11:37
|
|
Man arī kādreiz patika izklaidēties un neuztraukties par rezultātiem, taču tad nākošajā rītā sāka sāpēt galva.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, April 21st, 2004
| |
18:17 - Tramvajā
|
Beidzot, pēc nogurdinošas dienas dodos mājās ar jau ierasto 10. tramvaju. Pieturā pie Grēcinieku ielas iekāpj kāda gara auguma jauna dāma un nostājas pāris soļu atstatu, turpat blakus.
Viņa ir dažus centimetrus garāka par mani - es izslejos pilnā augumā, lai situāciju mainītu. Viņa mani kā sieviete neinteresē, es pat teiktu, man viņa nelikās sevišķi simpātiska, un tomēr es izslejos... pārstāvju acīs es gribu izskatīties cēlāks un iznesīgāks nekā patiesībā varbūt esmu, visu pretējā dzimuma pārstāvju acīs.
Es ar viņu nepārmiju ne vārda... ne skatiena, un tomēr.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
18:04 - Palīdziet man, slimam...
|
Sēžu kādā Antonijas ielas barotavā un ieturu pusdienas. Neko dižu, bet tikai tik daudz, lai varētu aizmānīt vēderā radušos izsalkuma sajūtu.
Barotavā ienāk kāds ne pārāk labi ģērbies jauneklis (ap gadiem piecpadsmit) un nostājas tieši man pretī... Es turpinu stumt vaigos savu vistas karbonādi un izliekos, ka neredzu. Bet viņš stāv... Uzmetu īsu skatienu kartona gabalam, uz kura ar pildspalvu divās valodās uzšņāpts "Palīdziet man, slimam...", tālāk nelasu.
Nepatīk man, ja kāds iztraucē pusdienošanas brīdī... sevišķi, ja tas ir cilvēks, kurš varbūt nav pusdienojis dienas divas...
Ko man vajadzēja darīt? Atpirkties? Varbūt... kā vecāki atpērkas no saviem bērniem, lai nevajadzētu risināt viņu problēmas. Cik es viņam varētu iedot, divdesmit santīmus? Piedodiet, no tā viņš bagātāks nekļūs... vai es no tā kļūšu nabagāks? Bet visus nelaimē nonākušos es no purva neizvilkšu, tik daudz naudas man nav... citreiz man vispār nav naudas, bet es neubagoju - priekš tā es esmu par lepnu.
Bet ir cilvēki, kuri lepnumu ir zaudējuši, tā īsti nemaz neiegūstot... Nav naudas nav lepnuma? Mana vecvecmamma reiz sacīja: "Nabadzībā nevajag lepnību zaudēt!", bet paēdušais jau neēdušo nesaprot.
Lūdzējs jau sen ir izraidīts no barotavas telpām... Es izeju ārā un man garām pa Antonijas ielu aiztraucas jauns un spīdīgs "Lexus" apvidus automobilis.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| |
13:25 - Par ideālo cilvēku
|
|
Mēs visi ļoti labi atceramies, ka neviens nav ideāls, ja neskaita mūs pašus un potenciālās "otrās puses".
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| |
13:00 - Pavasara tīrīšana
|
Šorīt no rīta pārcilāju savas domas. Reizēm nenāk par ļaunu uztaisīt sevī ģenerāltīrīšanu un izmest ārā visus gružus.
Jāatzīst, ka es pat iedomāties nevarēju, cik to gružu ir daudz – no citvalodu aizguvumiem ikdienas runā vien sanāca vesels spainis! Tikpat daudz salasīju lamuvārdus un rupjības. Tas viss ir jāmet ārā!
Arī prāts, tāpat kā dzīvoklis ir reizi pa reizei jāiztīra, lai neieaugtu mēslos līdz ausīm. Protams, nepaies ne nedēļa, kad gruži manī atkal būs atgriezušies, taču vismaz šodien es būšu tīrs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, April 20th, 2004
| |
12:32 - Iespēja
|
|
To, ka tā bija iespēja, mēs saprotam tikai tad, kad šī iespēja ir palaista garām.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|