Plakankaķis

izmēģināju sojas granulas, garšo tikai pēc garšvielām, kas tur ir pieliktas klāt. Ēst var, bet ne mans mīļākais ēdiens. Lēnām, gan jau, ka to paku piebeigšu.

Vislabākie banāni ir pie augļu un dārzeņu tirgotāja. Un tikai pie viņa var dabūt svaigas bietes, veikalos viņas jau ir izvārītas.

Pagājušo piektdien sanāca būt pārī ar francūzieti, kas ne pa kam negribēja neko darīt, tā gariem pirkstiem visu, un sūdzējās, ka tik dārga zāle bet ar viņu angliski neko nerunā... Ir diezgan demotivējoši, ja tu cilvēks esi apņēmies, un tev tur viens blakus tā laiski. Nu nafig tu nāc uz krosfitu? Toties vakar mēs bijām par daudz un mazais negantais treneris čupiņu ar mums uzvilka uz jumta. Nebija slikti. Laikam drusku sastiepu muskuli, bet tas normāli, rīt mazliet saudzīgāk būs jāstrādā. Nosecināju, ka to ķēžu (virvju) vicināšana man riebē vairāk nekā burpees.

Var redzēt rezultātus, ne daudz, bet dibens tāds smukāks kaut kā liekas. Un rēgojas muskuļu aprises kaut kādas. Jāseņamas vēl šovakar aiziet. Bet reāli nav viegli, morāli jāsagatavojas, ka trenks kā suņus. Vakar viens planciņu taisīja ar dibenu uz augšu, treneris ņēma un apsēdās uz viņa.

Uzradās kliente viena. Grib pirkt māju, tādu lielu, ar dārzu un tā. Bet negrib, kur spāņi dzīvo, labāk, kur krievi riņķī. Nu, tad lai brauc uz Sočiem, ko man citu viņai teikt? Vēl viena ne pa kam negrib teikt, ar ko viņa nodarbojas, bet var maksāt uz priekšu. Pieļauju, ka senākā profesija, bet ko es varu zināt.

Vēl izrādās man assinspiediens ir par augstu, daktere saka nekādas kafijas, tējas un sāli. Tā jau es to kafiju neko nedzeru, bet kad man saka, ka nedrīkst... gribās nāvīgi. Šodien izdzēru vienu maziņu krūzīti, jūtos ļoti labi, labāk, nekā tad, kad nedzeru. Velns zina. Varbūt spiediens augšā no resnuma? Vēl jau var būt sarkoidozes dēļ, bet tad gan ir tintē. Jāiet pakaļ tam paltrakam.

Vakar bija kāju diena, šodien jūtos šitā:

Fu, tas vairogdziedzera ripulis riebīgs, karstuma viļņi, ka tik turies. Rīt prasīšu dakterim, lai dara, ko grib, bet šito fujeklību es vairāk nedzeršu. Pie kam vēl galvu kaut kā jocīgi spiež un metāliska sajūta degunā.

Toties, muskuļi ir pārstājuši sāpēt, tā, ka šovakar varēs atkal viking-valkīroties. Jāpaķer līdz matracītis vai, tur man elkoņi lupatās no planciņiem, slīd bet virsma ir mākslīgā zāle. Nagi arī laikam jāapgriež.

Biju. Šodien nekustos. Nodzina mūs ar sadistisku prieku, bet laba sajūta. Pirmdien iešu atkal.

Vakar biju zālē primo reizi, pierakstījos arī uz trenneri, bet tur viss pilns, jaunais sāk maija vidū, tad arī mani pa ritīgam trieks un teaks, ka nedrīkstu ēst šokolādi. Bet forša pieeja tur ir, nodarbību vada 2 čaļi, viņi visiem pievērš uzmanību un ar visiem jaunpienācējiem kārtīgi parunājas un parāda, lai pareizi dara. Mazliet šodien sāp, bet vakarā iešu mēģināt tos vikingus ar valkīrām. Gan jau ka būs blieziens, bet nu tad jau manīs.

Vakar izpaudos virtuvē, atradu veidu, kā zaķim baklažānus iebarot. Uztaisīju baba ganušu, un to viņš ļoti labprāt ļeksē iekšā! Pitas maizītē ar krāsnī ceptu vistiņu protams.
recepte- 3 baklažāni, 2 ēd k tahīni, 3 ēd k citronu sula, 2 ēd k olīveļļa, ķiploki (atkarībā, cik ķiplokainu gribas,) kumīns, sāls, pipari, kūpinātais paprikas pulveris, pētersīļi (tiem, kam garšo, var likt kinzas lapas). Baklažānus pārgriež uz pusēm, krāsnī iekšā uz 30 minūtēm 230 grādos, cep ar griezuma vit uz leju. Atdzesē, izgrebj, baklažānu mizas miskastē vai kompostā, mīkstumu liek notecēties caurdurī (vai marlē vispār super), bišķi pārkaisa sāli. Un tad visas sastāvdaļas labi cītīgi sablendē. Intereses pēc paskatījos, kas latviski receptēs ir, tur jogurtus un ko tik vēl klāt neliek, nevajag. Mārtiņam Sirmajam arī ir recepte, bet viņam sanācis tāds gabalains un slīkst eļļā (100 ml ...), izskatās riebīgi glumjš, es tādu neēstu. Un šitādu brīnumu var ēst ar visu ko, tāpat kā humusu, es vakar pieliku klāt šitaki sēnēm.

Ir laiks kaut ko darīt lietas labā, ir lietas, kas man nepatīk un kaitina. Zaķis gan tramīgs jautāja, vai pupi un dibens nepazudīs, teicu, varbūt drusku, saskuma. Tagad ar Josē organizējam pirmo treniņstundu, parādīs, kas man ir jādara un pateiks, ka nekādi cukuri, maize un piena produkti. Viņiem tur ir viena nodarbība, ko viņi sauc par Vikingiem un Valkīrām, nezinu, kas tas ir, bet gribās izmēģināt. Gan jau, ka mirīšu nost pēc tam.

Vakar netīšām nopirku kurpes. Biju pakaļ lēcām, un pie reizes vasaras biksi nopirkt, un saplīsa manas foršās čabas, labi, nokalpoja godīgi divas sezonas, noteikti kurpnieks var arī to siskniņu salabot. Bet, kā tu, cilvēks, ar tādu ļurkainu kurpi sturēsi? Ar plikām man nepatīk, ir mēģināts, kaut kā nespiežas. Nu un tad tiku pie jaunām kurpiņām.

Atgriežoties pie modes tēmas, es jūtos mazliet apjukusi, šogad modē (vismaz pilni veikali) ir kaut kādas riebīgas pasteļu krāsas, kas man piestāv kā gaļai saldējums. Vēl vajadzētu kādus Tkreklus piepirkt, pēdējos dabūju pirms gadiem 4, kas nu jau ir metami ārā.

vakar sajutos mazliet veca, bijām ar zaķi kokteiļot, saradās jaunieši, tādi, drusku pēc 20, kur pēc skata nav īsti skaidrs, vai viņiem drīkst pārdot alkoholu vai vēl nē. Un es sašausminājos pie sevis par to, ko viņi bija savilkuši mugurā.

Kaut kā sūdīgi domājas vispār. Laikam caurums kājā un kovids. Kaut kāds besis, bet aiz ko, velns zina. Varētu šovakar aiziet ātrāk gulēt, bet figu sanāks, zaķa mammai dzimšanas diena, vakarā jādodas ēst kūkas.

Un mani vecāki vakar uztaisīja problēmu no nekā. Abu vecāki vēl nav bijuši sapazīstināti, jo kovids un visu laiku teica, vēlāk. Un manējie apvainojās, ka nav uzrīkota kārtīga vecāku sapazīstināšana, un ka bija doma, ka varētu viņus vienu tram atrādīt manā dzimšanas dienā. Tad sākās, neesot mums abiem nopietnu nolūku un tā neviens nedarot, vajagot atsevišķi kā pienākās pēc visiem priekšrakstiem. Bērnu dārzs, kr4. Vispirms nekas neder un tagad ir jātaisa drāma. Vispār nekas nebūs. Ja grib satikties, lai paši tad rīko. Do lampočki. Neesam arī mazie bērni, un vispār mums abiem drīz pensijā jāiet.

Skatījāmies ziņas, tur teica, ka viena no trim sievietēm ir piedzīvojusi seksuālu vardarbību, mēs spriedām, ja šo ziņu pagriezu otrādi un teiktu, ka potenciāli viens no trim vīriešiem var būt seksuāli vardarbīgs, tad tam būtu daudz lielāks efekts. Un, jā, labi apzinos, ka 1no3 vīriešiem visticamāk ir cipars par lielu, jo ir taču sērijveida varmākas un tā. Bet tīri lielākas rezonanses pēc, šis varētu būt labs gājiens.

Izskatās esmu palaidusi garām cepienu pa lieldienām. Jo man bija ko darīt. Ar Zaķi bijām izlaist ar moci, un ēdām garšīgos burgerus. Nekādi nevarēju atrast baltas olas, gribējām krāsot, viņš nekad nebija krāsojis, izrādās spāņi to nedara. Un svētdien es tās baltās olas ieraudzīju viņa mammas ledusskapī. Maiznīcā esot. Nu neko. Nākamgad tad. Sēdējām saulītē un priecājāmies par svētdienu.

durt gan viņi šeit laikam tomēr neprot. Man tā roka dīvaina visu nedēļu ir, šodien izlīda zilums elkonī iekšpusē un pamanīju, ka sapampis. Tētis teica, ka tas esot tāpēc, ka man dzīslā ir trāpīts. Bet es te brīnos, kā tā var būt, ka zilums izlien pēc 4 dienām, viegli zaļš. Vēl arī var redzēt, kur man tur ir durts, adatas vietā sarkanums. Gan jau ka drausmīgi sūdīga dūrēja man patrāpījās, galvenais jau lai tā adata bija tīra.

Kaut kāds nīgrums, gan jau ka dēļ pulksteņu maiņas. bet varbūt kovids? Un vēl tā roka no tā dūrēja vēl sāp, zilumu gan nav, bet tik un tā riebīgi.

Vakar svinējām brālim dzimšanas dienu, bija liela izēšanās vakarā. Tagad es to kūku divas nedēļas dabūšu no pakaļas dzīt nost, un laika ar īsti nav, kad. Labi, vismaz, ka darbs ir vairāk. Vajag, vajag sastrādāt, es esmu noskatījusi foršu kleitiņu, un ķiveri mocim.

riepā laimīgi salaidu gaisu iekšā, tagad var rullēt avkall kādu brīdi. Man kaut kā tomēr šķiet, ka pērkot krupīti viņi man riepas kaut kādas netādas iesmērēja. Diktām bieži viņas jāpiepilda, bet nu ko gan es varu zināt. Lai gan iepriekš tik bieži nebija.

Zombijdiena pēc pulksteņu maiņas.

No rīta paspēju būt pie dakteriem, dūra rokā. Iedūra tīri ok. Nobrīnījos, dūra labajā elkonī, man tur veca rēta tieši vēnai virsū, un viņa cauri visai rētai dūra. Iebakstīja, paprasīva vai nesāp, pakustināja vēl un tad iedūra dziļāk. Sāka sāpēt mazliet vēlāk, vēl tagad drusciņ dīvaina sajūta, ta ne stīvums, ta ne aukstums elkonī virs un zem dūriena. Nākamtrešdien zināšu, kas man un kā.

Mājupceļā būs jāpiestāj tankā uzpumpēt pakaļējo riepu, izskatījās drusku sašļukusi.

grāmatvede sasmaržojusies nāvīgi, elpu rauj ciet. salda riebīga smarža. atrāvu visas durvis vaļā, lai vēdinās.

Meklēju sejai saules krēmu. Visus var just, šausmīgi nepatīk. Bet nosvilis deguns man nepatīk vēl vairāk. Šobrīd it kā Heliocare Watergel vai Mineral tolerance fluid ir ok, bet tik un tā es viņus varu just, labi vismaz, ka nesmird. Bet meklējumi turpinās.