Plakankaķis

Mēs abi ar zaķi pa ziemassvētkiem tā smuki uzbarojāmies. Jo ,kā ta nu neēdīs? Mammas gatavojušas, pīrādziņi, kūkas, hamoniņš (serrano šķiņķis, dievīgi garšīgs, itāļu parma vispār klāt nestāv), mana mamma rosolu, viņa mamma krievu salātus (tas pats rosols, tik peld majonēzē un sastāvdaļas lielākas), šampis, kāds vīns, kāds kokčiks. Tad kaimiņi ienāk uz meriendu (tā kā launags vai, ap 5iem ēdams, ar kūkām), nu un tā mēs abi kopā drusku tos punčus esam uzaudzējuši. Lēnām jau nāk atkal viss nost, pat neko daudz nevajag, skatamies, ko ēdam un cenšamies pa 15 000 soļiem dienā nostaigāt, un kaut ko pavingrot.