man kā jau visiem cilvēkiem, nepatīk diezgan daudz lietu, bet visvairāk es nevaru izturēt gaidīšanu.
vienalga vai jāgaida man, vai jāgaida uz mani.
bet vēl trakāk ir, kad tev pasaka termiņus, kuri ir iztecējuši, bet nekas nenotiek. arī tad vienīgais, ko vari darīt ir stulbi gaidīt.

es zinu dažreiz pati tā rīkojos, bet mani tomēr fascinē tie cilvēki, kas var visu vakaru dzert Vecrīgā naudu neskaitot, bet, kad runa iet par biļešu pirkšanu, kur cenu atšķirība nepilns eiro, tad ir milzu diskusijas.
pati esmu novērojusi, ka ir lietas, kur 50 centu atšķirība šķiet milzu, bet ir lietas, kur galīgi neaizdomājies, cik daudz esi iztērējis.
un parasti to naudu žēl, tiešām prātīgām lietām

gatavojoties rītdienas Jumpravas koncertam un klausoties to, kas sen nav dzirdēts, gribēju ietvītot, ka man mīļākā Jumpravas dziesmas ir "pa vējam", bet šobrīd esmu jau apukusi starp "Baltā" un "Tālu aizgāja".

Protams, vājprātīgs prieks ( dīvains vārdu salikums :)) arī par Auroras atkārtotu dzirdēšanu.

vakar, VFF salidojumā, konstatēju, ka brīdī, kad uz kanonisko jautājumu: Ko šobrīd dzīvē dari?, atbildēju, ka esmu bezdarbnieks, nevienam pat uzacs nesamirkšķinājās, bet pēc tam piebilstot, ka līdz šim 4 gadus nostrādāju tiesā, visiem kā vienam bija jautājums: Ko tu tur pazaudēji? :)

bet tā jau vakardienas pasākums bija jauks, kā pati VFF. tik varēja ierasties vairāk sen nesatiktie biedri

par to cik vecs ir smuku bildīšu blogs, tu vari pārliecināties pēc iPhone modeļa, kurš tajā tiek publicēts

lai arī šodien paziņoju, ka man kā bezdarbniekam ir pēc atvaļinājuma depresija, apziņa, ka no rītiem nav jāceļas agrā konkrētā stundā man ļauj priecāties par naktīm un mūziku.

šī oficiāli ir mana skumjākā nedēļa darbā ( visu gandrīz 4 gadu ietvaros).
ceru, ka jums ikvienam ir kādreiz nācies sastrādāties ar cilvēku, ar kuru jūs saprotaties no pusvārda un darbojaties vienā domā. šādam manam cilvēkam šī ir pēdējā darba nedēļa.
vismaz liks man kustēt uz priekšu.

mēs nosodām, Sočus, bet priecājamies par hokeju.
visi nosoda Ukrainā notiekošo, bet neviens nepalīdz.

pēdējā laikā manī pasaules ir pārāk daudz

Šubrovska klausīšanās, vienalga vai Hospitāļu ielas vai Mantas sastāvā, aizved pie sajūtām, ka esi jauns, nedaudz dumjš un pamatīgi naivs cilvēks, kuru sagaidīs ne tikai kaudze ballīšu un alus, bet arī vairākas apsišanās ar galvu pret sienu!