Аритмия. Domāju, ka būs filma par nelaimīgu mīlestību, saņēmu filmu par absurdumu birokrātijā. Ļoti labs krievu kino

viena no lietām, kas mani tomēr biedē, ir tas, ka youtube daudz labāk zin, ko es vēlos klausīties nekā es pati

mūžīgais paradoks - jo sliktāk iekšēji jūtas, jo labāk viņš cenšas izskatīties ārēji

21.gadsimts mani tomēr nedaudz biedē, piemēram, šobrīd rakstu šo ierakstu un paralēli skatos/klausos Akvarium koncertu instagram live, kuru translē viens no Krievijas gudrajiem notikumu gaitu komentētājiem.

domāju, ka ne man vienai, viens no mīļākajiem laika pavadīšanas veidiem ir interneta stalkošana.
tik dažreiz aizstalkojies tik traki, ka nezini, ko iesākt ar konkrēto informāciju, jo tās par daudz un tā traucē..

- Kā pavadīji šīs brīvdienās?
- Kopā ar draugiem!
- Ko darījāt?
- Piedegām

šodien biju pie pedikīra.
un kāda ir bezjēdzīgākā lieta, ko jūs pēdējā laikā esiet izdarījuši?

šodienas saruna ar gandrīz trīsgadnieku:
- Ar ko spēlēsimies - Lego vai mašīnām?
- Ar Lego
- Ko celsim?
- Mašīnas!

_________

Kāpēc tie atvaļinājumiem tik ātri jābeidzas? :(

I never thought about love when I thought about home
/ the national

atgriežoties no atvaļinājuma, saproti, ka pati labāk nepateiktu ar šodienas domām.

kad uznāk vizualizācijas, ka sēdi 13.jūnija vakarā/naktī mierīgi mājās, dzer tēju un čalo ar ģimeni, bet te pēkšņi ielaužas sveši karavīri, kuri liek tev sakrāmēt nepieciešamākās mantas un pamest mājas, dodoties nebūtībā.
laikam šodien Māras Zālītes "Piecus pirkstus" nelasīšu.

labāk būtu domājusi, kuram nopārdot savu Busuļa koncerta biļeti..