ieej cibā un tā priecīgu ziņu pilna!! kaut biežāk tā :)

kad tev ir pilna māja makaronu ( parasto un pilngraudu), bet tev sagribās tieši spagetī. un piemājas veikalā ir pieejami vai nu padārgi, salīdzinoši ar lielveikaliem, vai bailīgi lēti, salīdzinoši ar jebko.
sen šai veikalā ar nebiju pirkusi vīnu, ja agrāk tur varēja atrast vēl dažādus sausā vīna brīnumus, tad šobrīd vīna plaukts ir pārvērties par kārtējo kagora paradīzi.

tik sen nebija būts cibā, ka tikko šķiet izlasīju visu. tā, protams, nav iespējams, bet tiku līdz kaut kādam padsmitajam janvārim un viss apstājās :)
nesaprotu, kāpēc negribas cibu ievazāt telefonu/darba datoru/mūžīgo sociālo tīklu pasaulē.
kāpēc negribas darba datorā, tas skaidrs, bet caur telefonu ar nekad negribas izmantot/lasīt

apkārt vasara, vasara, bet gaisā tomēr ļoti jūtams rudens, iespējams piedomāju pati to klāt, jo, kauns atzīt, bet man patīk rudens. kad drīksti ietīties un ievīstīties šallēs. man gan ļoti arī patīk laiks, kad kleitas var nēsāt bez zeķubiksēm, bet tomēr rudens noskaņas kaut kā pievelk. iespējams tas arī tā studentu naivuma dēļ,kurš virmo gaisā septembra sākumā.
noteikti, ka pati vienmēr piedomāju par to naivumu, bet šķiet, ka vienmēr septembra sākumā pirmkursnieki staigā pa Rīgu ar sajūsmas pilnām sejām, ka viss vēl dzīvē tikai priekšā! iespējams viņi tādi ar nestaigā, iespējams, ka es tik pati to piedomāju, jo pati bija vienlīdz apgarota savā laikā :)
tomēr laikam līdz galam šogad to rudeni negaidu, jo parasti jau septembrī galva sāku dungot baložu - vasara ir nogurusi, un kas zin, kad sāks līt.
iespējams nedungoju, jo augustā jau tā bija daudz "un kas zin, kad sāks līt"

bet īstenībā ļoti gaidu atvaļinājumu. drīz, jau drīz..

jau sākot ar martu bija gan bakalaura darbs jāraksta, gan pēc tam draugu kāzu organizācijā jāiesaistās, ka diži daudz laika pašas domām nepalika, tā nu tagad īsti neatceros par ko parasti domāju un ko daru. domāju sākšu atkal dzīvot ikdienā, bet nē, tēvs izdomājis, ka viņam nepieciešams izšķirt beidzot laulību ar mammu (kopdzīves viņiem gandrīz vispār nav bijis), laulības šķiršana kā šķiršana - vieni vienīgi papīra un birokrātijas darbi, bet visvairāk visā šajā mani sajūsmina tas, ka viņš manis uzrunāšanu iesāka ar to, ka es tagad jurists un visu tak zinu (neliels fakts, ka viņš ir Krievijā dzīvojošs Krievijas pilsonis).
īsāk sakot vēlējos no visa tā teikt - ja nezināt, kur varētu likt savu juridisko izglītību, tā vienmēr var noderēt jūsu vecāku laulības šķiršanas laikā

ew ew ew, jāiet sadarīt lietas!

iesakiet, lūdzu, kaut ko iedvesmojošu.
nu ne gluži atziņu krājumus, bet kaut ko tādu, ka izlasi/noskaties/noklausies un tev gribas darīt visādas labas lietas gan pasaulei, gan sev :)
tas bakalaurs mani izrakstīja

gribēju sūdzēties, ka pārāk daudz konvertējot no word uz pdf ir jāgaida 10 min, bet ieraudzīju, cik daudz iesat sarakstījušas un būs kā reiz :)

tad gan - izlasu, konvertēju, cenšos neatrast kļūdas, ielādēju un gulēt

viss.
uzkāros ar visām domām.

aizdevos uz katedru precizēt, vai viņi ņems pretī, ja baltvācu minoritāti nomainīšu uz vācbaltiešie bakalaura darba nosaukumā.
katedra sekretāre apgalvo, ka ņems pretī (iepriekš jau bijām to saskanojušas it kā, bet dubults neplīst), bet es tik ļoti esmu iebiedēta no viņu puses, ka pēkšņi kaut kas var nebūt ok, ka nespēju saņemties ticēt.

esmu atradusi ar no bibliotēkas, būs jāpierod uz pāris dienām atkal