uzliku pašu pirmo cibas ierakstu, ja neskaita manu briesmīgo pokemon stila rakstību, problēma, kura nomoka ir tieši tā pati, kura šodien - stulbi, ka jāiet tik agri gulēt tikai tāpēc, lai toreiz skolā/šoreiz darbā neiesnaustos..

dzīve dažreiz iedalās divās daļās, kad treneris jautā vai konkrētā vingrinājumā jūti tricepsus un tu saki, ka nē, jo tiešām šķiet, ka nejuti.
un tad ir šodien, kad nevari pacelt rokas virs galvas.

Tikko twiterī izlasīju ierakstu par manuprāt ļoti aktuālu tēmu (bet stāsts ne par šo tēmu šoreiz),bet par to, cik ļoti sitās laukā, ka cilvēki uzreiz sāk apvainot/mācīt/labot cilvēku, kurš tikai izteicis savu viedokli un domāju noteikti ir gatavs lasīt ierosinājumus kā labot situāciju, bet, kāpēc jāmetas mācīt, ja tev nav nekas gudrs sakāms.
un tas, protams, veltīts gandrīz katram ierakstam zem, kurā izvēršas diskusija.
zinu arī, ka internetu neizmainīšu, bet es tomēr apbrīnoju tos cilvēkus, kuri tērē laiku, lai uzrakstītu pilnīgi bezjēdzīgu drazu.

/saprotu, ka jālasa mazāk diskusijas, bet es pat vēl izvairos no vēlēšanu diskusijām.

uzcepu veģetāro kabaču lazanju un nedaudz kabaču pankūkas.
dienas vidū biju uz treniņu.
šobrīd rakstu šo visu nākotnes atmiņām, kamēr suns guļ uz kreisās rokas. nevaru ar saprast, mugura sāp suņa vai treniņa dēļ.

sen, sen brālēns izstāstīja, ka viņš savas vismīļākās dziesmas glabājot atsevišķā mapē, lai tās nenotrulinās un netiek pārklausītas. pašpikoju un arī vairākas dikti mīļas dziesma saliku atsevišķā mapē, tikko vecajā datorā atradu savu apmēram 2008.-2009.gada izlasi un sapratu, cik laba ideja tā ir. ļoti mīļas, bet galīgi ne pārklausīta dziesmas

kad vakarā, tu vēl neesi atguvusies no sapņotā nakts laikā

ceturtdiena jeb diena, kad pašapziņa ir paņēmusi brīvdienu

šodiena ir kārtējais pierādījums, ka es neprotu dzīvot jeb likt citiem sevi cienīt. precīzāk cienīt manu laiku.
man tiešām briesmīgi kaitina, kad citi ignorē manas ziņas. atbildēt - sorry šodien nesanāks, daudz darba, sāp kāja - tiešām nav grūti un laik ietilpīgi, kaut vai atbildi - man pofig. 8 burti, nekas vairāk :)

tas ja gandrīz nedēļu slimo pa mājām un piektdienā sāk gribēties uz darbu, tas laikam labi, ne?