Diena, kurā viss tik ļoti nepareizi, ka ir vai nu beidzot jāsāk vingrot, vai arī jāuzcep pelmeņi un jāiedzer vīns.

es ceru, ka neesmu vienīgā, kurai izlasot citu cibas ierakstus, nereti gribas piespiest tiem like

nesen laba draudzene saka:
- Tev visi draugi kaut kādi dīvaini.
- ir laikam jau, jā!
(pēc mirkļa)
- eu, bet tad jau sanāk, ka es ar dīvaina.
- (sāku apstiprinoši smieties)

:D

Mani sauc Jana un man ir fobija lādēt telefonu.
Pirmdien, nodega mans lādētājs un kopš tā brīža šķiet, ka degs jebkurš no viņiem.
Smieklīgākais, ka manam telefona jau vairāk kā divi gadi, līdz ar to garantija garām un nevienam pat neinteresē izpētīt, kāpēc, kas tāds vispār notika. Pēc diviem gadiem mierīgi, lai viss deg nost..
Tā teica LMT, ka pēc diviem gadiem (garantijas beigām) Apple neviens neko nepētīšot

uzliku pašu pirmo cibas ierakstu, ja neskaita manu briesmīgo pokemon stila rakstību, problēma, kura nomoka ir tieši tā pati, kura šodien - stulbi, ka jāiet tik agri gulēt tikai tāpēc, lai toreiz skolā/šoreiz darbā neiesnaustos..

dzīve dažreiz iedalās divās daļās, kad treneris jautā vai konkrētā vingrinājumā jūti tricepsus un tu saki, ka nē, jo tiešām šķiet, ka nejuti.
un tad ir šodien, kad nevari pacelt rokas virs galvas.

Tikko twiterī izlasīju ierakstu par manuprāt ļoti aktuālu tēmu (bet stāsts ne par šo tēmu šoreiz),bet par to, cik ļoti sitās laukā, ka cilvēki uzreiz sāk apvainot/mācīt/labot cilvēku, kurš tikai izteicis savu viedokli un domāju noteikti ir gatavs lasīt ierosinājumus kā labot situāciju, bet, kāpēc jāmetas mācīt, ja tev nav nekas gudrs sakāms.
un tas, protams, veltīts gandrīz katram ierakstam zem, kurā izvēršas diskusija.
zinu arī, ka internetu neizmainīšu, bet es tomēr apbrīnoju tos cilvēkus, kuri tērē laiku, lai uzrakstītu pilnīgi bezjēdzīgu drazu.

/saprotu, ka jālasa mazāk diskusijas, bet es pat vēl izvairos no vēlēšanu diskusijām.

uzcepu veģetāro kabaču lazanju un nedaudz kabaču pankūkas.
dienas vidū biju uz treniņu.
šobrīd rakstu šo visu nākotnes atmiņām, kamēr suns guļ uz kreisās rokas. nevaru ar saprast, mugura sāp suņa vai treniņa dēļ.

sen, sen brālēns izstāstīja, ka viņš savas vismīļākās dziesmas glabājot atsevišķā mapē, lai tās nenotrulinās un netiek pārklausītas. pašpikoju un arī vairākas dikti mīļas dziesma saliku atsevišķā mapē, tikko vecajā datorā atradu savu apmēram 2008.-2009.gada izlasi un sapratu, cik laba ideja tā ir. ļoti mīļas, bet galīgi ne pārklausīta dziesmas

kad vakarā, tu vēl neesi atguvusies no sapņotā nakts laikā