Kad tik daudz ko gribas ierakstīt, bet domu un emociju tik daudz, ka nespēj tās sakārtot.

tu, kas gribi cīnīties,
neaizmirsti brīnīties..

Atļaušos citēt prezidentu - Šodien bija laba diena!

Kad visu nedēļu jau tā jūties reti slikti, un tad vēl nedēļas beigās
saņem dusmīgu epastu par lietām, kuras tu nespēj ietekmēt, bet diezgan
ilgu laiku pavadīji, lai par to bazūnētu atbildīgajiem. Kāpēc dusmojas uz malējiem,
nevis atbildīgajiem :(

————————

un šī situācija tikai pasliktinās un ir jādara lietas, citu vietā, ko tev taču
labāk sanāks. ja pirms tam biju bēdīga, tad šobrīd dusmīga.

Kaut kāda pārāk skumja nedēļa. Nekas nav it kā mega traks noticis, vienkārši visu nedēļu ir skumji un nav vēlēšanās
kaut ko darīt. Gulēt un skatīties griestos sindroms.

Šodien pavadīta palielā stresā, bet arī iegūstot daudz jaunas informācijas. Un satikti ļoti daudzi cilvēki.
Šobrīd derētu iet gulēt, jo sagurums dikts. Bet sēžu viesnīcas numuriņā, dzeru alu un vienkārši lasu, kas noticis internetā.
Prāts pieprasa neko nedarīšanu un mieru no cilvēkiem, kurus rīt atkal jāsatiek.
Esmu komandējumā Prāgā, skaista pilsēta, kuras apskatei nepaliek daudz laika.

Tikko netīšām saplēsu pēdējo vīna glāzi, ko pirms vairāk kā desmit gadiem dāvināja uz sāls maizi.
Laikam tad skaitās, ka esmu beidzot mājvietā iedzīvojusies :)

Jau kuro dienu sajūta, ka novembra migla salīdusi galvā
un negrib kāpt ārā.

Atvaļinājumi ir laba lieta, bet vēl labāk ir, kad no atvaļinājuma atgriežas nodaļas
vadītāja, kuru aizvietoji vairāk kā divas nedēļas.
Pēc visa šī trakuma arī gribas atvaļinājumu.

Kāpēc ir dienas, kad viss ir it kā labi un tad ir dienas, kad šķiet,
ka visas pasaules skumjas ir tevi pārņēmušas?