šodien nomira viena no leģendārākajām un izcilākajām krievu aktrisēm - Ludmila Gurčenko. pēdējo gadu laikā, kopš viņa plašākā publikā parādījās ar savām neveiksmīgajām plastiskajām operācijām, kas bojā visu cilvēcīgo seju un ar pārāk dzeltenīgām baumām, man šī aktrise bija diez gan vienaldzīga. bet pagājušo vasar, kad noskatījos Mihailkova filmu "Pieci vakari", iemīlējos šīs aktrises talantā, tajā cik izteiksmīgi viņa spēja būt parasta padomju sieviete ar mūžīgajām ilgām sirdī. Viņas klasiskās lomas filmās - "Stacija diviem" un "Mīlestība un baloži" ( ceru nekļūdījos nosaukumos)  - ir redzama aktrise, kas dikti atgādina klasisku aktrisi dzīvē - pašpārliecinātu un izteiktu. bet filmā "Pjatj vecherov" viņu sākumā pat grūti pat atpazīt, bet brīdī, kad atpazīsti vēru, cik izcila gan varbūt aktierspēle.
par laimi man viņa saistīsies ar to, nevis milzum daudz plastiskajām operācijām.