| šodien nacionālajā bibliotēkā redzēju cilvēku tipu, kuru sen jau apbrīnoju ( un ne tai labākajā jomā), proti, tas bija delfu komentētājs. sēdēja acis ieurbis datorā, ķiķināja kaut ko, tad izkustināja pirkstus un sāka azartiski kaut ko drukāt, un uzdrukājot atkal baigi smīnēja. tā viņš, mainot rakstus, tur pavadīja tiešām ilgu laiku. prieks, ka cilvēkam vismaz ir hobija |
es nevaru.tā ir derdzīgākā suga pasaulē.atliek pāris lapas palasīt un gribas prosta marija likt kalašņikovu pār plecu un iet tautas medībās.it sevišķi,ja viņi vēl caurpakaļas valodā kaut ko kurn par politiku vai pasaules galiem.
omffffgfgfgf.
bet vispār man šķiet,ka tur ir paliels procents tieši mazgadīgo iznireļu.