šodien nacionālajā bibliotēkā redzēju cilvēku tipu, kuru sen jau apbrīnoju ( un ne tai labākajā jomā), proti, tas bija delfu komentētājs.
sēdēja acis ieurbis datorā, ķiķināja kaut ko, tad izkustināja pirkstus un sāka azartiski kaut ko drukāt, un uzdrukājot atkal baigi smīnēja. tā viņš, mainot rakstus, tur pavadīja tiešām ilgu laiku.
prieks, ka cilvēkam vismaz ir hobija