lokdauns #2, tātad. šoreiz būs pavisam savādāk, jo pavasarī varēju gulšņāt un nodarboties ar pašizaugsmi, bet tagad būs jāstrādā, jāmācās un tad vēl jāstrādā. jūtu, ka pārāk bieži gribas nonākt mainītā apziņas stāvoklī vai vismaz vēl kaut kā pačakarēt sev dzīvi ar negulēšanu un prokrastinēšanu. pagājušoreiz tā nepavismam nebija problēma. jau vakar sakarā ar fantastisko garastāvoli gribēju iztemp vīna pudeli, bet reāli es nekad tā nedarītu, kad nākamajā dienā jāiet uz darbu. šodien krogā arī droši vien izdzeršu vienu glāzi un maukšu mājās mazgāt traukus. savā galvā es konstanti gtibu norauties no ķēdes, bet īstenībā to nekad un nekā nedaru.
labi vismaz, ka tāpat varēšu iet uz izstādēm, jo tas man ir galvenais kultūras patērēšanas veids, uz neko citu šajā laikā tāpat sevišķi neesmu gājusi. kaut gan loģisku pamatojumu, kāpēc tām vajadzētu būt vaļā, galīgi nesaskatu. bet ja jau drīkst, tad arī iešu, varbūt palīdzēs neaizbraukt jumtam.
labi vismaz, ka tāpat varēšu iet uz izstādēm, jo tas man ir galvenais kultūras patērēšanas veids, uz neko citu šajā laikā tāpat sevišķi neesmu gājusi. kaut gan loģisku pamatojumu, kāpēc tām vajadzētu būt vaļā, galīgi nesaskatu. bet ja jau drīkst, tad arī iešu, varbūt palīdzēs neaizbraukt jumtam.