Tikko nodevu Covid-19 analīzes. Trāpījās ārkārtīgi mīlīga laborante, kas ņēma tukšo mēģeni sākumā ar plikiem pirkstiem, jo nevarot ar cimdiem izvilkt - tagad kaut kādas īsas un tizlas tās mēģenes esot, sākumā esot bijušas tādas smukas, garas.Tad noskaidroja, ka man šī analīze tiks veikta pirmoreiz, un paglaudīja roku ar to kociņu, ko bāž degunā, lai parādītu, kāds viņš mīksts un mīlīgs. Brīdināja, ka varot tecēt asaras. Viņai pašai šo analīzi veicot katru nedēļu un tekot katru reizi. Man nekas netecēja, laikam esmu kiborgs kaut kāds. Beigās es neveikli pajokoju, ka tagad Bils Geitss mani ir iečipējis. Laborante nosmējās, kāpēc gan ne, ja jau var gabaliņu no smadzenēm paņemt, kāpēc nepaņemt.
Pie anketas jautājuma par iemeslu, kāpēc veicu šo analīzi, drusku saminstinājos: "Nu, lai noslēgtu slimības lapu?" Izrādās, jāuzskaita simptomi. Tagad jāgaida, vai šonedēlas nelielā temperatūra izrādīsies nāvējošais vīruss vai tomēr parastas ielaistas iesnas/klepus.
Kopumā nav nekāda satraukuma. Testu galvenokārt taisīju, jo darbā ir kolēģis, kurš ir riska grupā (špricē insulīnu) un neparko neiet strādāt attālināti. Visu nedēļu, kamēr es ar temperatūru pa māju, pārējā ģimene apmeklē darbus un dārziņus. Ja tomēr būs vīruss, tad skatīsimies.
|