June 5th, 2014
| 08:24 am
|
Comments:
Kurš ir tas brīdis, kad salūzti? Kad esi viena un jūties nevienam nevajadzīga, nemīlēta, vai kad vispār dzīves jēga zūd, eksistēšana, vai kad ir materiālas problēmas?
Tad kad palieku viena ilgu laiku. Kad apkaart redzu ka dziivee viss notiek,bet sajuuta,ka es staavu un skatos visu no malas. Meeginaajumi kko dariit ir cietushi neveiksmi.. un patiesiibaa viss kopaa .. tas nebeidzamais aplis,kad nekas nesanaak.. tas liek domaat ka nedaru kaut ko pareizi.. un taas nav iedomas..tie ir gadi,kas pagaajushi un nekas nav mainiijies..
Neskaties, kas apkārt. Apkārt ir maldīgi. No malas daudz kas izskatās citādi. Vienmēr liekas, ka citiem labāk. Bet patiesībā tā nav. Turklāt katram ir savs Liktenis. Domā par sevi. Mīli sevi un visu, kas notiek ar Tevi. Arī tad, kad nekas nenotiek, viss notiek. Tu domā, Tu jūti. Tas ir pārdzīvojums, kas jāpārdzīvo. Tā ir mācībstunda. Tas ir laiks, kas jāizdzīvo. Es arī reiz biju līdzīgā sajūtā, kad nejūties nekam piederīgs, pazudis, nespējīgs, kad stāvi un gaidi, kad mēģini, bet jēgas nekādas. Pati sāku ar primitīvām pārmaiņām. Ar sevi. Nokrāsoju matus, sāku jaunu cibu, sāku iekšēji jaunu dzīvi, kaut ārēji maz kas mainījās. Es apņēmos sevi mīlēt, es apņēmos iemīlēties - tas bija mans mērķis. Jo jutos viena un nemīlēta, bet mīlēt - tas man dzīvē ir pats galvenais. Pagāja pusgads, un viss notika. Skaisti un varbūt pat skaistākais, kas no sirds noticis. Kad ir aplis, tad tas ir labs signāls tam, ka kaut kas jāmaina. Kas? Tas var būt jebkas. Tu to vari sajust. Visas atbildes ir Tevī. Varbūt dzīvesvieta, varbūt darbs. Viss, kas notiek, grib likt Tev saprast, Tev atliek tikai nedaudz klusuma un ieklausīties sevī. Tāpēc teicu par atvaļinājumu. Ja ir laiks sev, vajadzētu ieklausīties, sajust sevi. Ko Tu gribi. Varbūt vienkārši vakaru ar kādu draudzeni, vīnu un sarunām. Jebkas var izsist no esošā apļa sajūtas. Tu jau zini. Ja Tev laiks un vēlme, esmu tepat netālu, varam visu ko sadomāt, papļāpāt, uz jūru, jebkas, kas ienāk prātā :) |
|
|