es sev nepatīku. un kaitinu. un man riebjas.

vai tiešām man rīgas tuvums uzdzen depresiju? vai arī visu var novelt uz hormōnu svārstībām, kas pat būtu visai pamatoti, un cerēt, ka vēlēkais parīt viss atkal būs labi un skaisti?
vai arī vienkārši pēdējā laikā bija veiksmīgi sanācis izvairīties no domāšanas?

katrā gadījumā, jāatrod optimālākais variants savai eksistencei.