Pēc Emīlijas Rouzas eksorcisma noskatīšanās būs bail no 3iem naktī. Ne jau pati filma tik biedējoša, kā apziņa, ka tā ir patiesība. Bet kā man tētis tik jauki pateica, ka nav jābaidās, jo ir, kas sargā :) Un adorācijas kapellā tik forši. Vairāk vajag. Un vajag grēksūdzi. Un vispār - kāda jēga satraukties par visādiem sīkumiem, kas man tagad pa galvu maisās, ja ir daudz lielākas, svarīgākas, vērtīgākas un man vajadzīgākas lietas :)