Cik maz pietrūkst, lai dzīve izmainītos, lai viss kļūtu savādāks. Un viss ir atkarīgs tieši no manis (manā dzīvē). Esmu savas dzīves pavēlniece, kas neprot ar savu pasauli rīkoties, dažās lietās, ne jau visās. Un to bieži ir visgrūtāk apzināties, ka es nezinu, kā rīkoties. Un lūgt palīdzību tieši tajās lietās ir visgrūtāk, jo brīžiem es pat nezinu, kā par to var lūgt palīdzību.

P.S. Šīs atziņas man nāk noskatoties "Medisonas apgabala tiltus" ar Strīpu un Īstvudu galvenajās lomās.

Lūk, vajadzēja man šoreiz pateikt: Es neticu dievam! Nē, es neesmu lasījusi Bībeli. Bet nepateicu. Kaut kā nebiju gaidījusi...
Tracina man tie cilvēki, kas nāk pa daudzdzīvokļu mājām un stāsta visādus niekus.
"Jūs esat studente, ja?"
- Jā.
"Nu Jūs droši vien esat lasījusi Bībeli, kurā teikts "bla, bla, bla"?"
- (domāju pie sevis) Nē, neesmu lasījusi Bībeli. Un tuvākajā laikā to nedomāju lasīt.
Tā arī viņus neielaidu savā mājā, pat restes neattaisīju (jā, dzīvoju cietumā :D).
Viņi man iedalīja "Sargtornis. Sludina Jehovas valstība". Šī numura tēma - par to vai jāraizējas par rītdienu, vai jāplāno sava nākotne. Da lai viņi iet... ieskrieties stabā! Jā, man arī garšo kartupeļi!
Es zināju, ka nevajag vērt durvis vaļā... Bet atvēru tikai tāpēc, ka domāju, ja nu kāds pie mammas nāk, lai gan viņa nav mājās.
Tā otra vēl noteica, ka cer uz vēl turpmāku aprunāšanos, lai cer tālāk. Nākamreiz pateikšu, ka es neticu dievam un neesmu lasījusi Bībeli, un uzredzēšanos!

Pff... Vinnējām 5:4. Atriebāmies. Saniknojāmies un atriebāmies. Sākumā gan izskatījās, ka atkal zaudēsim. Bet E. un E. mūs uzmundrināja. Bija jautri - man. It sevišķi, kā treneris mūs uzrunāja starppriodos. Sēdēju, klausījos un smīnēju, bet citi bija tik nopietni. Man laikam vnk ir nepareiza uztvere uz lietām... :D

Pff... Eju gulēt!

Pff... Aizgājuši gulēt!

O, šodien nesapņoju, ka nokavēju. Beidzot izgulējos arī normāli. Bet laikam, ka plkst. 12 vietā spēle sākas 15os. Lai gan tur Lielvārdē, bet nav vismaz Valmiera.
Un vakar komandas pasākuma boulingā bija Ok, tikai kaut kā bijām sadalījušies pa 4 galdiņiem un tad tas vairs nebija tas. Ar M. runājām, ka nākamreiz komandas pasākums varētu būt peintbols :D - Tu man toreiz neiedevi piespēli, saņem, saņem! Tra ta ta ta :D Vai arī varētu kopā braukt slēpot/snovot, lai gan to mēs varētu uz pašu iniciatīvas, tikai jāsavācas ar mašīnām, vai atkal jāīrē krutais LSPA busiņš... :D

Mani tikko kaut kas nobiedēja, bet es nesapratu, kas. Jocīga baiļu sajūta.

http://ss.ss.lv/msg/lv/85/4244/169732/X3kBGk1rRg==.html
Nez, ko viņi meklē? Izmēģinājuma trusīšus? :D
P.S. Žēl, ka es nesmēķēju, moš jāsāk?!

Wata??? - http://paycash.110mb.com/
Es gan nepaspēju visu izlasīt, jo nepietika... ēm... gribas.

Visvairāk man ieķērās tas, ko teica Dievs (lai gan es tādai parādībai, kā dievs neticu, bet doma ir ļoti laba): "Let me ask you something. If someone prays for patience, you think God gives them patience? Or does he give them the opportunity to be patient? If he prayed for courage, does God give him courage, or does he give him opportunities to be courageous? If someone prayed for the family to be closer, do you think God zaps them with warm fuzzy feelings, or does he give them opportunities to love each other?"