Redzēju lielveikalā vakuumā iepakotu jūrascūciņu, gaļas nodalījumā.

Bijām Limas centrā. Pilnīgi cits priekšstats par Peru, Limu var rasties, ja dodas uz turieni. Bez maz vai kārtējā metrapole ar daudzstāvenēm, kino, bāriem, teātriem utt. Lai nu kā, esmu priecīga, ka vispirms bijām Carabayllo (Karabaiļjo) un tad tikai centrā. Centrā cilvēki ir arī garāki un arī ar gaišākām sejas ādām, jo radinieki bijuši spāņi.

Redzēju okeānu. Pieskarties gan tam nesanāca. Nav tik vienkārši no klints tikt lejā, lai gan okeāns pavisam tuvu bija. Sērfotājus arī aplūkoju pa gabalu.

Pa nakti palikām viesnīciņā, kur dzīvoja arī 3 mazi cīsiņi, kad tie sunīši skrēja, izskatījās pēc levitējošām resnām sardelītēm :D Sunīši bija līdzīgi tiem Skotu terjeriem, vai kā to sunīti no filmas "Maska" sauc.

Nu jau atpakaļ Carabayllo. Nedaudz atgriežamies realitātē, jo tā kārtīgāk tikām pie interneta un jāpārbauda darba e-pasti utml.

Un kas lai to būtu domājis, bet filmu Horrible Bosses redzēju Limā. Angļu valodā.

Par spāņu valodu - cenšos to izmantot, jo Carabayllo reti kurš angļu valodu prot. Tad nu ar savu niecīgo vārdu krājumu cenšos iztikt, kā arī plātot rokas. Daudz maz sanāk. Katrā ziņā skaitīt spāniski daudz maz protu, parādīt, ko man vajag, daudz maz arī, pat sapratu, ka Martai mājās ir 3 mazi kucēni, kam problēmas ar actiņām un vetārsts šprici pakaļā sadūris; un vakar te esot lietus lijis, kamēr mēs Limas centrā bijām.