Mana tēva daiļdarbs pirms pāris gadiem, Melnkalnē esot:
Ir Otrā diena Melnkalnē. Laiks ir apmācies, tādēļ es savas skumjās domas nomācu ar pāris glāzēm vietējā alkohola. Esmu pēc vietējās zīlnieces apmeklējuma. ilgi slēpu savas vizītes patiesos nolūkus, maskējot tos zem meitas vīra radu apmeklējuma. Tas, ko pateica šī zīlniece, kuru lai atrastu man nācās nomīdīt ne vienu vienu pāri labas kvalitātes apavu , un kura dzīvo dziļi kalnos un paņēma manis pašu dārgāko kā upuri par informāciju, kuru es no viņas pieprasīju- tas ir, manu kules apmatojumu, es uzzināju to, ko mana mēle nekustas, lai pateiktu un roka neceļas, lai uzrakstītu, esmu apjucis un nezinu, ko darīt ar šo ziņu. Vai ieskrāpēt kalnu klintīs, vai šifrēti nosūtīt uz Latviju, lai izdomātu, ko ar viņu tālāk darīt. Viņas teiktais skar tavu brūno jūraszvaigzni, kā tu jau to droši vien biji sapratis. Tas skar šīs zvaigznes neticamos piedzīvojos, dzīves notikumus un situācijas, kurās tā bija nokļuvusi pēc savas gribas kā arī pret to. Ja tu, Ingus, lasi šo vēstuli, tad zini, ka atpakaļceļā no zīlnieces nokļuvu Melnkalnes troļļu varā un tiku spīdzināts un šo informāciju par tavu jūraszvaigzni zin, kā minimums, pus Eiropa. Piedod man, bet tu taču zini, ka to, ka manu ausu sēru tirgo ebrejiem, es izturēt nevarēju un visas tavas jūraszvaigznes homoseksuālās dēkas ir Eirāzijas literārā bagātība. piedod ja vari. uz mūžiem tavs pa pusei, Ivars Skaistais.
