| |
| |||
|
pagūglēju sevi. vecajā uzvārdā gan ir vēl dažas lietas, kuras es tur redzēt negribētu, bet jaunajā vispār nekā. vispār laiks dzēš internetu :D un f. es to nekad, nekad neteikšu :) par f. runājot, šim šodien koncis, lai gan neesmu baigā fane, tomēr to es gribētu redzēt. vismaz prieks, ka viss tiks filmēts.
|
|||
| |
|
uzmetu aci dzīvokļiem, liekas, ka mākleris tomēr būtu labāks risinājums. velns viņu zin. it kā jau izvēle ok, nevajag man neko krutu, tikai, lai ir centrāli, ar virtuvi un lēti. vsio |
|
| |
|
sēdējām skaipā bez skaņas, jo šim tur pilns ar cilvēkiem apkārt un tad kaut kādā brīdī sapratu, ka šim skaņa nav noslēgta, pagriezu skaļāk un fonā māsa skaļi uzskaita, kādu valstu beibes šim bijušas (viņš tāds pats klaidonis kā es) un kaut ko par mani hihina, tik daudz es itāliski sapratu. beigās šis pasauca māsu pie kameras un baigi iepazīstināja. viņas agļu valoda ir tik ģeniāla "come in florence", "i no like germania", "come in italy" :)) bet nu viņai tie pupi vēlās ārā no maikas, ka man bija grūti skatīties uz viņu. bezgala skaista sieviete. |
|
| |||
|
Man patīk tā apziņa, ka viss ir pofig. Gan jau nākotnes es tiks ar to galā. Šobrīd esmu laimīga par to, kas man ir un kas man būs.
|
|||
| |
|
viņš ievēro vissmalkāko niansi manā sejā, uzreiz nosakot garastāvokli. pat neredzot mani, viņš uzprasīs kā es jūtos tieši tad, kad man būs sūdīgi, un, ja atbildēšu, ka viss labi, viņš pilnā nopietnībā teiks, lai necenšos viņu dirsināt. viņš ir līdz riebumam tiešs un patiess.  |
|
| |
|
Advokāte nepaņēma no manis naudu, lai gan minūtes 20 norunājām. tagad zinu, kas man jādara, iedeva dažus padomus un sirds ir mierīga. |
|
| |
|
Sapnī redzēju savu brālēnu. viņš it kā bija aizmucis no mājām un es viņu meklēju. atradu viņu uz kaut kādas skolas jumta, bija ziema- auksts un tumšs. teicu "Ērik, ko tu te dari?" viņam bija gari rudi mati un smilšukrāsas cepure galvā (viņam ir īsi un blondi). Viņš atbildēja, ka tur vismaz ir tv. Sniedzu roku, sakot, ka mājās tāds arī ir. Viņš taisījās nākt. pēc tam biju mājās, un pie manis atnāca F., bet iekšā nenāca, mēs stāvējām pie durvīm, man mugurā bija liels t-krekls, tā kā uz gulēšanu, un runājāmies, viņš teica, ka daudz darba studijā, atstāja man cd un aizgāja, sakot, ka drīz redzēsimies. Bet par brālēnu runājot, man baigi sāp sirds, ka es nezinu, kā viņam iet. Ko viņš tur UK dara? Kā tiek galā ar to savu nenormālo, ar galvu slimo kuci, kurai uz visiem nospļauties, kā iet viņa meitai un dēlam, kurus es tik ļoti mīlu? es neko nezinu, tikai tik, cik viņš reizēm piezvana omai. Kad viņam vēl bija pieeja internetam, tad vismaz es viņam varēju rakstīt un viņš vienmēr atbildēja, "mīlu tevi, māsiņ". ļoti spilgts piemērs, kā narkotikas ir sačakarējušas forša, gaiša cilvēka dzīvi līdz nemaņai. viņš vienmēr man bija lielais brālis, kurš visu zin, kurš uz aizsvīduša auto loga zīmēja Latvijas un Itālijas kontūras un stāstīja, ka Latvija izskatās pēc lūpām, bet Itālija kā zābaciņš. Kā man mācīja pīpēt un taisīja spridzekļus, kurus šķaidījām pret māju sienām. Kā viņš man sameloja, ka viņa klasesbiedrenei bija gredzens, kādu es nofenderēju un viņai nopuva roka, jo viņam viņš vienkārši nepatika, un negribēja, lai senči mani pieķer, ja to nēsāšu. Atceros arī kā šodien, ka viņš vienmēr teica, ka mans tētis ir viņa, bet uz maniem protestiem atbildēja, ka viņa patēvs mammai izdauzījis visus zobus, tāpēc grib manu tēti. Un kā mēs sastrīdējāmies viņa brāļa kāzās, gadus 10 atpakaļ un nerunājām vismaz 7 no tiem. Mums abiem bija taisnība toreiz. Tas ir pilnīgs pizģets. |
|
| |||
|
Apsēdos, sarakstīju jautājumus uz lapas. vispār arī kafija padzerta, cigarete izpīpēta. jāsaved sevi kārtībā un jāsāk taisīties lēnā garā. pirmais lielais solis uz priekšu.
|
|||
| |
| |
| |
|
ā un vēl, teica, ka Melnkalnē pus gada laikā mierīgi atradīšot sev dzemdētāju (tā es saucu viņa ideālo sievieti). Nav svarīgi, vai būs mīlestība, bet viņa intelekts neļaujot viņam sadirst savu dzīvi mīlot mani. |
|
| |||
|
Viņš uzreiz pārvākšoties uz Melnkalni. Prasu, a kas ir ar bērnu? būšot kā es izlemšu- vai pie viņa, vai pie manis. nu vobšem jāsāk skatīties nopietni labākos veidus kā sēdēt valstij uz kakla, kamēr varēšu strādāt un tad jau viss būs zajebis. vienīgais, žēl, ka no skolas vajadzēs atteikties, jo pati tos 4k nofinasēt nevarēšu, bet druška teica, ka pēc likuma man kā vientuļajai mātei pienāksies apmācību iespējas (uz valsts rēķina) utt. gana nodokļus mana ģimene te maksājusi, lai varētu ar to rēķināties. un kas ir pats labākais- es jūtos tik fantastiski brīvi un labi. vēl gan daudz priekšā, bet tas viss ir pupu mizas, esmu spēcīga, varoša sieviete.
|
|||
| |
|
Pamodos no tā, ka vīrs dod buču uz pieres un saka "apsveicu kāzu gadadienā". 3 gadi šodien. Iepriekšējos 2 gadus viņš bija to noignorējis, šogad ignorēju es, bet viņš, redz, grib iet uz restorānu. Kāpēc veči sāk darīt visu iespējamo tikai tad, kad jau ir par vēlu? Kāpēc man tagad ir jājūtas slikti, jo viņš sāk darīt visu to, ko es agrāk būtu vēlējusies vairāk par visu? Viņš ir tik ļoti mainījies, kopš pateicu, ka nemīlu viņu.. Un jo vairāk viņš cenšas, jo neciešamāka es kļūstu, jo es negribu to visu. Vieglāk būtu, ja viņš mani nevarētu ciest, tad man nebūtu jājūtas kā pēdējai maitai. F. visu laiku saka, lai nesteidzos ar pārsteidzīgiem lēmumiem, lai viss iet mierīgi savu gaitu. Bet kā lai mierīgi dzīvo ar tādu akmeni uz sirdsapziņas? Protams, ka tas viss te nenotiek f. dēļ, sūdi jau bija sen pirms viņa, viņš vienkārši uzradās tādā brīdī, kad patiesībā labāk būtu bijis, ka nebūtu. Bet, ja man liktenis ir piespēlējis tādu pacietīgu cilvēku, tad kāpēc lai es arī nebūtu pacietīga? It kā tā visa slapstīšanās jau ir līdz kaklam, visu sarakšu, sms dzēšanas, paroles un citas huiņas.. Bet es jūtu tik spēcīgu atbalstu, ka zinu, ka viss būs labi. Protams, arī savu lomu spēlē tas, ka man patiesībā ir vienalga, ka tas varētu nākt gaismā, bet es gribu meitas dēļ izdarīt pēc iespējas pareizāk, nesāpīgāk visiem. (es zinu, ka nav ideālas formulas šādai rīcībai, bet, nu, kā māku, tā maunu) Es gan labi apzinos, ka mūžīgi noslēpums tas nebūs, jo vienreiz modrību jau zaudēju, bet labi, ka tā bija mamma, kas to momentu izmantoja, nevis kāds cits. |
|
| |
| |
|
Noteikti, ka dabūšu pa kaklu no mammas, ka tēvs aizkodies. Vakar blūza festivāla ietvaros pierijāmies, man gan veiksmīgi pat paģiru nav, bet sencis neapstājās. Tagad eamu garlaikots šoferis biznesa sarunām. Skatos tālumā, sapņoju... |
|
| |
|
pirms puslaika notināmies un piedzēros. tagad mani ir jauna skonto šalle un bučas no puikām. |
|
| |
|
Aibraucu ar ričuku uz Kalngali pie Nastjas. kāds jūrā ūdens uhh, silts, silts. Tagad pārgurusi, bet vēl uz futbolu vajag, pēc tam naktī vēl randiņš ar F. kā man patīk šī nodarbinātība. |
|
| |
|
saule, baseins, saule, baseins, cigarete, kafija, saule... naktīs ir F. un tā līdz rīta gaismai, tad pāris stundas miega, kafija un dancis var sākties. un naktis ir mīlestības pilnas, tā pa īstam, cik nu īsti tas ir iespējams. |
|
| |
