Esmu pilnīga idiote |
Every time I think of you I feel shot right through with a bolt of blue It's no problem of mine But it's a problem I find Living a life that I can't leave behind But there's no sense in telling me The wisdom of the fool won't set you free But that's the way that it goes And it's what nobody knows well every day my confusion grows Every time I see you falling I feel fine and I feel good |
te ir tik karsts. kamēr vīrs bija pie friziera, izstaigāju centru, tāds kaifs uzvilkt papēžus un būt tikai vienai no daudziem nevis kā vācijā, visi kartupeļu maisi lūr virsū. un lielveikals bija murgs, 20 min rindā, lai gan visas kases vaļā. bet viņiem te ir pie kases 3 darbinieki- kasiere, preces izņēmējs no groza un preču salicējs maisos :D
|
drausmīgi vajag kafiju ai ai |
Visi ir lohi, gribu atpakaļ uz vāciju. |
kas ir stiprāks par visu? mīlestība. kaisle. cieņa. griba. |
lūk, kāda atšķirība: vīrs: nokrāsoji melnus nagus? nafig? f.: oo, melni nagi? smuki! man patīk, kā tev izskatās! it kā sīkums jau :) |
esot sava čoma igauņu draudzenei pateicis, ka viņam ir "very special latvian". bet man savukārt ir dienas atziņa, ka es tiešām neko ne no viena negaidu. es gribu būt vispirms viena, fiziski. man, protams, ir vitāla nepieciešamība būt no kāda garīgi atkarīgai un šobrīd f. pilda šo funkciju ar uzviju. Nē, es viņu neizmantoju, jo būtu nežēlīgi atņemt cilvēkam teji visu vasaru, lai vienkārši justos labāk, bet es vienkārši jūtos ar viņu labi, no sirds. tas ir pa īstam un labi, ka ir tieši tā, kā tas ir pašlaik, jo man ir laiks, lai tiktu ar visu galā. tomēr tas nemaina manu vēlmi pēc viņa, un to, ka katru manas dzīves sekundi es pavadu domās par viņu.
|
Man riebjas, ka nevaru atvērt muti reizēm. gribēju jau vakar, bet kaut kā nebija īstais brīdis. bet, pie velna, vai kam tādam ir īstais brīdis? īstenībā, vakarnakt un šorīt viņš mani pamatīgi izbesīja, visu laiku centās apkampt, nereaģējot uz manu izvairīšanos un beigās dusmīgo "liec man mieru, man nav vietas".. vīrieši, pasakiet, ja sieviete jums pasaka, ka negrib būt kopā, ka nemīl, negrib nekādu fizisku tuvību, par pieskaršanos nerunājot, turpinātu mēģināt to visu dabūt? es saprotu, ka bērns, ģimene, kopīga mājsaimniecība.. bet, es tādu jau sen būtu pasūtījusi ratā, goda vārds. un es vēl visu laiku diršos un reju, zāģēju, izturos vienkārši kretīniski. bet nē, man esot mentāla rakstura problēmas, tāpēc jāsamīļo. fu, bļe, kā aizsvilos. viss, jātiek ar visu galā reizi par visām reizēm. |
uzkrāsoju melnus nagus, beidzot. jūtos daudz labāk.
|
gribu melnus nagus |
pagūglēju sevi. vecajā uzvārdā gan ir vēl dažas lietas, kuras es tur redzēt negribētu, bet jaunajā vispār nekā. vispār laiks dzēš internetu :D un f. es to nekad, nekad neteikšu :) par f. runājot, šim šodien koncis, lai gan neesmu baigā fane, tomēr to es gribētu redzēt. vismaz prieks, ka viss tiks filmēts.
|
uzmetu aci dzīvokļiem, liekas, ka mākleris tomēr būtu labāks risinājums. velns viņu zin. it kā jau izvēle ok, nevajag man neko krutu, tikai, lai ir centrāli, ar virtuvi un lēti. vsio |
sēdējām skaipā bez skaņas, jo šim tur pilns ar cilvēkiem apkārt un tad kaut kādā brīdī sapratu, ka šim skaņa nav noslēgta, pagriezu skaļāk un fonā māsa skaļi uzskaita, kādu valstu beibes šim bijušas (viņš tāds pats klaidonis kā es) un kaut ko par mani hihina, tik daudz es itāliski sapratu. beigās šis pasauca māsu pie kameras un baigi iepazīstināja. viņas agļu valoda ir tik ģeniāla "come in florence", "i no like germania", "come in italy" :)) bet nu viņai tie pupi vēlās ārā no maikas, ka man bija grūti skatīties uz viņu. bezgala skaista sieviete. |
Man patīk tā apziņa, ka viss ir pofig. Gan jau nākotnes es tiks ar to galā. Šobrīd esmu laimīga par to, kas man ir un kas man būs.
|
viņš ievēro vissmalkāko niansi manā sejā, uzreiz nosakot garastāvokli. pat neredzot mani, viņš uzprasīs kā es jūtos tieši tad, kad man būs sūdīgi, un, ja atbildēšu, ka viss labi, viņš pilnā nopietnībā teiks, lai necenšos viņu dirsināt. viņš ir līdz riebumam tiešs un patiess. |
Advokāte nepaņēma no manis naudu, lai gan minūtes 20 norunājām. tagad zinu, kas man jādara, iedeva dažus padomus un sirds ir mierīga. |
Sapnī redzēju savu brālēnu. viņš it kā bija aizmucis no mājām un es viņu meklēju. atradu viņu uz kaut kādas skolas jumta, bija ziema- auksts un tumšs. teicu "Ērik, ko tu te dari?" viņam bija gari rudi mati un smilšukrāsas cepure galvā (viņam ir īsi un blondi). Viņš atbildēja, ka tur vismaz ir tv. Sniedzu roku, sakot, ka mājās tāds arī ir. Viņš taisījās nākt. pēc tam biju mājās, un pie manis atnāca F., bet iekšā nenāca, mēs stāvējām pie durvīm, man mugurā bija liels t-krekls, tā kā uz gulēšanu, un runājāmies, viņš teica, ka daudz darba studijā, atstāja man cd un aizgāja, sakot, ka drīz redzēsimies. Bet par brālēnu runājot, man baigi sāp sirds, ka es nezinu, kā viņam iet. Ko viņš tur UK dara? Kā tiek galā ar to savu nenormālo, ar galvu slimo kuci, kurai uz visiem nospļauties, kā iet viņa meitai un dēlam, kurus es tik ļoti mīlu? es neko nezinu, tikai tik, cik viņš reizēm piezvana omai. Kad viņam vēl bija pieeja internetam, tad vismaz es viņam varēju rakstīt un viņš vienmēr atbildēja, "mīlu tevi, māsiņ". ļoti spilgts piemērs, kā narkotikas ir sačakarējušas forša, gaiša cilvēka dzīvi līdz nemaņai. viņš vienmēr man bija lielais brālis, kurš visu zin, kurš uz aizsvīduša auto loga zīmēja Latvijas un Itālijas kontūras un stāstīja, ka Latvija izskatās pēc lūpām, bet Itālija kā zābaciņš. Kā man mācīja pīpēt un taisīja spridzekļus, kurus šķaidījām pret māju sienām. Kā viņš man sameloja, ka viņa klasesbiedrenei bija gredzens, kādu es nofenderēju un viņai nopuva roka, jo viņam viņš vienkārši nepatika, un negribēja, lai senči mani pieķer, ja to nēsāšu. Atceros arī kā šodien, ka viņš vienmēr teica, ka mans tētis ir viņa, bet uz maniem protestiem atbildēja, ka viņa patēvs mammai izdauzījis visus zobus, tāpēc grib manu tēti. Un kā mēs sastrīdējāmies viņa brāļa kāzās, gadus 10 atpakaļ un nerunājām vismaz 7 no tiem. Mums abiem bija taisnība toreiz. Tas ir pilnīgs pizģets. |
Apsēdos, sarakstīju jautājumus uz lapas. vispār arī kafija padzerta, cigarete izpīpēta. jāsaved sevi kārtībā un jāsāk taisīties lēnā garā. pirmais lielais solis uz priekšu.
|
reko man mamma taro izlika: bla bla bla |