dziedamzars [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Plānotie svētki [Sep. 24th, 2021|11:08 am]
Ir kā ciņi, uz kuriem pārlekt dzīves purvam cauri brienot. Mazāki un lielāki, vispār jau visi jauki notikumi tādi ir. Arī tad, ja tos grūti pārdzīvot, jo enerģijas maz un apkārtne pārsātina. Tad, protams, mazāk; sanāk tāds mīksts un grimstošs cinis, bet tomēr pieturpunkts. Ciniski.
linkpost comment

Daba metro, daba polē. [Sep. 23rd, 2021|07:17 pm]
Pēc dēla skolas ejam uz tuvāko parku, kur iet daudzi viņa klases biedri. Tāds nekāds īpašs parks, ir reljefs, ir bumbas būris, ir krūmi. Ir arī vaļīgi nožogots aizaugušais stūris. Tur, kā man šodien bērns izstāstīja un parādīja, esot ievākusies lapsa, un guļot pie savas migas. Bet tuvāk par trīs metriem iet viņai klāt nedrīkstot, jo varot izbaidīt. Tā nu stāvējām trīs metrus atstatus un apbrīnojām kā lapsa laiski ieritinās un grimst snaudā.
Metrus septiņus gar to pašu tālāk sākas lazdu riekstu aleja, kur piecās minūtēs nu jau regulāri, mājās ejot, pielasam puskilo riekstu, no tiem, kurus vāveres šķinot, izlaidušas no nadziņiem. Šogad trekna raža. Būs man riekstu riepa.

Pa ceļam dēls uzdeva tik daudz jautājumu. Cik minūtes līdz mājām no parka? Cik minūtes līdz mājām no tā stūra? Kas ir tas? Utt. Pie mājām uzprasīja vai tētis jau esot mājās, uz ko es nopūtos un teicu: "Kas esmu es, lai zinātu atbildes uz visiem taviem jautājumiem?" Dēls uz mani paskatījās lielām acīm un atteica: "Un kas esmu es, lai varētu tev uz šo atbildēt?"
linkpost comment

Vasilisa the Wise [Sep. 13th, 2021|01:53 pm]
Vai latviešu folklorā ir sastopama šīs pasakas versija? Nekad nav nācies to lasīt, ja ir. Bet ļoti gribētos.
link13 comments|post comment

[Aug. 27th, 2021|08:36 pm]
O, mans dēls šovakar pagatavoja reāli pretīgu vistas fileju ar medu. Drausmīgu. Apēdām.
link14 comments|post comment

Te ir skaļa saule [Aug. 13th, 2021|01:21 pm]
Kam pāri pāriet klusi mākoņi.
linkpost comment

Es gaidu. [Aug. 5th, 2021|07:08 pm]
Sēžu Latvijā uz balkona virs dārza un gaidu. Gaidu, kad iestāsies atvaļinājuma sajūta. Brīvība būt. Ir tikai pirmā diena. Gan jau atnāks.
link4 comments|post comment

Runājot par Biomimikriju. [Jul. 11th, 2021|06:17 pm]
Mūsu māte lietas rada perfektas. Mūsu pašu radījumi ir vārgi pakaļdarinājumi, pēc kuriem jāsatīra māja.
linkpost comment

Spirit animal [Jul. 11th, 2021|06:06 pm]
Kā latviski šajos laikos dēvē angliski dēvētos spirit animals?
link3 comments|post comment

Mājasdarbi [Jul. 7th, 2021|04:23 pm]
Noņēmu virtuves krānu, nopirku jaunu, ar mikseri. Izpuvušo malu nafig nozāģējām ar dievpalīgu, un ielīmējām jaunu stūri. Tagad vēl atliek nolakot, uzinstalēt jauno krānu un veco izlietni. Tad vēl silikona malu zem flīzēm, visu salikt pa plauktiem un voila! Nebūs vairs izpuvusi izlietne. Nez, silikonu var aizvietot? Varbūt ir stūra flīžu līstes?
link1 comment|post comment

Kaut kur pasaulē [Jun. 23rd, 2021|09:13 am]
Kāds šobrīd domā, kā uzražot viskompaktāko dvieli.
link4 comments|post comment

Jūnija traumas [Jun. 15th, 2021|09:48 am]
Sveiki, jūnijs klāt, un šīgada trauma, lai arī maza, tomēr asa. Mazgāju pirms mēneša nopirkto Ikea stikla krūzi, noskaloju, notraucu ar roku ūdeni no apakšas un dabūju skabargu!! Stikla skabargu dziļi vidējā pirkstā, tajā pašā pirkstā, kuru pirms pāris gadiem pāršķēlu ar stikla burkas dibenu. Ar kreiso roku velkot laukā, dzirdēju un jutu kā nolūzt gals šai stikla šķēpelei. Vai tas vēl ir pirkstā, grūti pateikt. Krūzes apakšā var redzēt asu skabargformas robu, kur stikla gabals izlūza.
Kaut ko tādu bijāt pieredzējuši? Es ne..
link8 comments|post comment

Izolācija [Jun. 8th, 2021|05:31 pm]
Vai kādam te ir kluss, nomaļš namiņš, kurā pāris ar savu sešgadnieku varētu izolēties Augusta sākumā 4-14? Komentāri nāk uz e-pastu. Varam pamaksāt un paravēt ;).
linkpost comment

[Jun. 2nd, 2021|08:19 pm]
Vēl mani interesē, ko Tanzānijas albīni saka par BLM.
linkpost comment

[Jun. 2nd, 2021|08:11 pm]
Wow, cilvēki, londona ir tāda mēslu bedre, nekādi rojālie parki to nespēj kompensēt, un britu vilcieni ir līdzīgāki trakiem suņiem nekā sabiedriskajam transportam. Te nu es esmu, un kāpēc? Mērķis jau sen izplēnējis, palikusi tikai inerce.
link6 comments|post comment

Kad mans dēls raudāja [May. 18th, 2021|09:18 am]
Viņš ar jaunajiem flomasteriem ļoti priecīgi zīmēja indīgās koku vardītes, uz plānām piezīmju lapiņām. Ik pa laikam atskrēja uz virtuvi man parādīt. Es arī ļoti priecājos par zīmējumiem, un par viņa prieku. Kad ienācu istabā, ieraudzīju, ka viņš plānās lapiņas nolicis tieši uz paklāja, un flomasteriem ir liela tendence sūkties cauri papīram, tāpēc teicu, lai paliek kaut ko apakšā. Viņš iesāka jaunu lapiņu ar jaunu vardīti tieši tāpat kā iepriekš, uz paklāja. Es protestēju un noliku griežamo pamatni, lai zīmē uz tās, bet arī sāku skaidrot, cik ļoti nejauki ir tā ignorēt un turpināt bliezt pa savam, kad vecāki palūdz, lai dara citādi. Stāstu, līdz pamanu, ka viņš tiešām skatās un izskatās bēdīgs. Tad es sāku teikt, ka es redzu, viņš ir sapratis, kad bērns sāka arī raudāt. Kad es prasīju, kāpēc viņš raud, viņš teica, ka jūtoties ļoti slikti par sevi. Un es redzēju, ka viņām vajag to dzirdēt, ka to man nevajag, ka man nekad nevajag, lai viņš justos slikti par sevi, man nevajag viņa vainu. Tikai saprast, kā rīkoties pareizi. Un varbūt es uzspiedu par stipru lietas svarīgumu. Tas viņa asaras ātri nožāvēja un mēs turpinājam priecīgi zīmēt vardītes. Nu jau abi gudrāki.
Es nedomāju, ka man kāds bērnībā bija pateicis, ka manu vainas sajūtu un nožēlu tiem nevajag; varbūt tēvs reizēm centās skaidrot. Tomēr katoliskais Mea Culpa ir stiprs. Bet es domāju, ka ir svarīgi to saprast - ja kādam nepatīk otra rīcība, tam otram nekad nav pienākums par to justies slikti. Rīcību var un vajag mainīt, ja iemesli ir derīgi, un to var darīt par sevi joprojām jūtoties labi.
linkpost comment

[May. 13th, 2021|07:36 pm]
Martina Margielas ex-frizieris man šodien nogrieza matus, virtuvē. Viņam pārprofesionāla prasme un pārpapārsimtu kvalitātes japāņu šķēres. Tīrradnis viņš ir, ja es tā padomāju. Unikāls, radoša gara izpaudums. Tik nonšalanti un viegli man nekad matu griezums nav pienācies.
Kā lai pasakās?
linkpost comment

[May. 9th, 2021|10:49 am]
Miegā šonakt sapņoju, ka attīstu kaut kādu masku un uniformu dizainu kazino vai viesnīcas personālam. Tur bija ķīniešu apkopējas un aizdomīgi, gari vīri, kas kaut ko sargāja vai novēroja man apkārt. Vienā mirklī man nāca apjausma, ka biezpienu maskās nevarēs likt, un varbūt zīds nav tas piemērotākais uniformām. Uz jumta, kur bija kafejnīca un ārējās kāpnes uz to, saradās daudz bērnu dažādos vecumos, un lielās meitenes grūstījàs. Kad gāju kravāties uz tikšanos, mani apturēja vīrietis, prasot vai tas maziņais ir mans bērns. Tur stāvēja mazs, nepazīstams puisītis ļoti tuvu kāpņu malai uz jumta. Es teicu, ka nav mans, bet vīrietis iebilda, ka kādam taču ar mazo jāpaliek, to pieskatīt. Es ieteicu, ka lai tad viņš pats arī paliek, jo man ir darba mītiņš. Pēc tam gan piebildu, ka pēc pāris stundām būšu atpakaļ.
Labi, esmu atpakaļ, ir saulaina diena, maskās nav biezpiena un man jāiet jasmīneļļas vannā, ko salējis vīrs.
linkpost comment

Plāni plāni [Apr. 19th, 2021|12:05 pm]
Es reizēm sasparojos un sataisu plānus, un tad es tos pametu, lai pēc laika sasparotos un saplānotu atkal. Notiek dzīve. Dzīvei citi plāni. Manējie tur liminālējas pa apakšstāvu, skraida pa pļavu. Tāpēc mani vārdā saukt drīkst tikai banka un ģimene.
linkpost comment

Paradumi [Mar. 26th, 2021|01:55 pm]
Ir paradumi, ko no bērnības esmu novērojusi savā ģimenē, dažādiem cilvēkiem vai iemācījusies no plašāka sociuma indivīdiem. Paradumi, kuri ilgtermiņā nodrošina labāku veselību un mentālo stabilitāti. Ceru vien, ka tie atsvērs kaitīgos ieradumus. Mans mērķis, ilgtermiņā, ir vecumdienās būt kustīgai un mīļai vecenītei ar asu uztveri, labvēlīgu dispozīciju un labām komunikācijas spējām. Vidēja ilguma termiņā, protams, tur visādi zemūdens akmeņi, tādi kā menopauze, kas gan jau atnāks, ja mūžam nepalikšu jauna, par to es vēl informāciju ievācu un sijāju. Ir paraugmodeļi zināmi manā lokā, kas ir labs sākums.

Ko es daru regulāri, un kā tas strādā:
Kopš bērnības, no rīta, seju skaloju ar aukstu ūdeni.
Kopš pusaudža gadiem, bet ar pārtraukumu uz kādiem pieciem gadiem jaunībā, katru dienu drusku vingroju. Sveiciens saulei vai pieci tibetieši, vai mērķētie vingrojumi zonām, bet nu kādu pusstundu, bez stresa.
Kopš 27 gadiem, kad mazgājos, pabeidzu mazgāšanos ar aukstu dušu. Izņemot tad, ja esmu nopietni slima.
Mazgājoties noberžos ar raupjiem cimdiem (mana ģimene kā īsti zvejnieki lietoja brētliņu tīklus).

Ja turos pie šiem pamatieradumiem, lielākoties locītavu sāpes nav, un ir enerģija. Ir arī citi rituāli, papildus, šad un tad. Un ir arī vairāk kustības periodiski. Rezultāts ir tāds, ka tad, kad tiekos ar cilvēkiem, kuri ar ķermeni strādā ikdienā, man prasa, ar kādu sportu nodarbojos, jo esot atlētiska. Pašai nemaz nešķiet, ka tā būtu, bet prasa cirka akrobātikas kursos, vai piezīmē ārsti.

Jaunāki ieradumi ir neēst pievienoto cukuru un miltus, kā arī pārtrauktais gavēnis. Šie visi ir maigie līdzekļi, kas darbojas kopsavilkumā un ilgtermiņā, tāpēc komentēt varu tikai to, ka jūtos labi.
Pēc operācijas trīs nedēļas daudz mazāk kustējos, ļoti varēju manīt kā ķermenī viss savācas tādā kā satiksmes korķī un sāk trunēt.

Un starp citu, jaunieši, uzzināju, ka ilgas, labas masāžas efekts uz mani ir tāds pats kā fentanilam.

P.S.
Sēdošs dzīvesveids ļoti iespaido muguras stāvokli, man no tāda, diemžēl, ir jāizvairās.
link1 comment|post comment

Faķīrs aug [Mar. 19th, 2021|12:53 pm]
Dēls vakar pēc skolas skatījās Headspace meditācijas, kamēr apgūlās uz mana adatu paklājiņa un aizmiga. No rīta pat neatcerējās, ka bez vakariņām palicis.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 80 entries back ]
[ go | earlier/later ]