es tagad pierakstu savu omīti un no tiem smaidiem pārlasot, saku, ka ir vērts, kaut vai ar diktafonu aizbraukt. jo viņas gaiņājās un saka, ka muļķības, bet pēc tam runā tā , ka var just, ka ļoti izbauda to uzmanīgo klausīšanos no otras puses. viņai, tas šķiet nozīmē daudz vairāk nekā man, kaut es gūstu no tā ļoti daudz.