vo! vēl pievienoju, ka tad kad es tāda ranga ēdienu ielieku sevī iekšā, tad man gribās apķert savu vēderu, glaudīt viņu un labpatikā pavārtīties uz muguras kādas minūtes piecpadsmit, atdodot godu pavāram un produktiem. parasti sargājot reputāciju iztieku ar to, ka papliķēju pa vēderu, pasēžu pie galda ilgāk un sažmiegtām acīm saku, ka "gāāršīgs".