dziedamzars - Runājot par personīgajiem pavāriem. [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Runājot par personīgajiem pavāriem. [Feb. 3rd, 2022|05:17 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Te cibā redzēju ierakstu par to, cik labi, ka vienmēr vakariņas galdā, un nav jāgatavo. Žēl tikai esot, ka nevar izvēlēties. Un par zobošanos šajā sakarā, un vēl par šo to.
Mani pieci santīmi ir tādi, ka, lai arī tas ir ērti, tomēr, tomēr. Esmu šo diezgan pētījusi, un ģimenē katram var būt citas uzturvajadzības.
Savukārt, ja barotājs tās neņem vērā, var pastāvēt tāds kā maigais "pavārisma - diktatorisma" režīms, kur jāēd un jāslavē, un jābūt pateicīgam, lai arī dots netiek tas, kas ir vajadzīgs.
Cilvēkiem ar trauslāku nervu sistēmu var būt arī smalkāka izjūta par to, ko ķermenis konkŗetā brīdī prasa, un ēšanas autonomija var būt īpaši svarīga.
Tāpēc es ieteiktu nemaksāt par ērtībām ar kompromitētu veselību, mentālo un fizisko :).
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]aborigens
Date:February 3rd, 2022 - 08:25 pm
(Link)
Heh. Pavārisma - diktatorisma režīms varētu būt jauns trends par ko sūdzēties.
[User Picture]
From:[info]dumshputns
Date:February 4th, 2022 - 01:26 am
(Link)
Ja gribās tikai sūdzēties - varbūt nav vērts. Bet, ja ir iemesls šo trendu pamainīt, tad tomēr jāmaina. Esmu satikusi pāris barotājus, viņi nebaro tikai ēdēja labuma dēļ, aina ir daudzveidīgāka.
[User Picture]
From:[info]aborigens
Date:February 4th, 2022 - 08:39 am
(Link)
jā, protams, cilvēki ir dažādi. Es arī tādu vienu esmu satikusi, paziņai vīrs, pats tievs kā skaliņš un cenšas citus uzbarot. Omītes sindroms.