| |
[Mar. 4th, 2018|07:32 am] |
Apdomājos un izdomāju, ka nekādas durvis man flirts nekad nav vēris, ja nu vienīgi dzīvi izkrāsojis. Visām durvīm esmu ar mērķtiecību, darbu un pārliecību cauri gājusi. Tas, ko meklēju, ir prieks, un uzšūts bērna kombinezons ar kuru viņam labi slīd pa slidkalniņu, ir lielisks prieka avots.
Iespējams, jā, ka flirtu kaut kādā ziņā varu joprojām, tā, ka ar dzīvi un savām spējām flrtēt. Nu, sanāks man šis gājiens vai nē, arī tomēr 50/50 iespēja. Azarts. Tā to laikam sauc. Interesanti, protams, ka bija tāds cepetis, nebiju gaidījusi. Iespējams, cilvēki izlasa, ko paši grib, nevis, ko rakstu. Iespējams, ka neveikli nokomunicēju, ko gribēju teikt. 50/50.
Kā arī sapratu, ka ar laika menedžmentu man personīgi vienmēr ir bijušas problēmas un tieksme izdegt, jo nesaku laicīgi, ko man vajag. Timeless. Gribētos, lai varu bezgalīgas dzīves izdzīvot, gan un gan. |
|
|
| |
[Mar. 4th, 2018|07:54 pm] |
Rīvējot zaļas bietes, nolaizīju pirkstus un sula sāka grauzt kaklu. Uzgūglēju, izrādās, ir tāda lieta. Oksilīnskābe. Kopā ar kalciju radot nesagremojamus savienojumus, bet citrona sula, kā arī gatavošana to neitralizējot. Gatavoju ar skābētiem sarkanajiem kāpostiem, krāsnī, ar bekonu, un pa vidu pieliku klāt sīpola un cīruļkartupeļa kārtas. Garšvielas - čilli iekš bietēm un tarragons ar kūpinātu papriku virs bekona.
Kas interesanti, kā uzturvielu ziņā ķīmiski pareizi gatavot, ko ar ko likt un kas kādus savienojumus rada, par to kāds raksta? |
|
|