| izmeklētāja deguns |
[Feb. 5th, 2014|05:09 pm] |
Pēc pastaigas atnācu mājās, konstatēju, ka dīvaini ož pie mums, samizoju apelsīnus, lai nomāktu smaku, paēdu, drīz arī dārgais ieradās no mēģinājumu zāles. Es viņam uzprasīju, vai izrādes režisors bija ienācis, un vai šamam ar nerviem slikti, vai sēžot uz nervu zālēm. Dārgais pabrīnījās, teica, ka jā, režisors esot ienācis uz pārdesmit minūtēm, par nerviem nezinot, bet šis esot no rīta ciemojies pie sava brāļa, laikam jau, ka psihenē.
Hoho, redziet, cik grūtniecēm smalka oža, kā tādiem izmeklētiem izmeklētājiem.
Pēc baldriāņiem jakas, neoda, drīzāk pēc kaut kā pamatīgāka un nomācošāka. |
|
|
| Tajā pašā sakarā, |
[Feb. 5th, 2014|05:23 pm] |
Slikta kafija ož pēc zemas kvalitātes, pavecas gaļas, pamatīgi žļurkstoši ceptas sliktā eļļā.
Un labas kvalitātes kafija, kuru arī labi sagatavo, un kura nesmird, ir sastopama ļoti reti. Ļoti. Šobrīd zinu tikai vienu vietu, kur varu iet garām nerīstoties - Monmouth kafejnīca. Rīgā labu kafiju vispār nav iespējams dabūt.
Un vienalga kāda ir kafijas kvalitāte, tās smaku var pat vairākas stundas pēc dzeršanas just visur uz kafijas dzērāja ādas, lai gan varbūt arī ne, esmu apostījusi tikai ķermeņa augšdaļu. Matos un aiz ausīm, kā arī uz apakšdelmiem ļoti izteikti var just. Nākamreiz noskaidrošu par pacelēm. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2014|10:28 pm] |
Cik skaisti un neproduktivi sanāca pavadīt šo vakaru!
Nospēlēju Year Walk. Man jau liekas, ka krāmēt nogalinātus zīdaiņus upes zirga kravā, un pieredzēt visas citas šausmas tik skaistā noformējumā ir labākais gada tumšā laika eliksīrs skandināviskai dvēselei.
Šī spēlīte tad ir mans divu gadu geimerisma sasniegums - aptuveni tik ilgi nebiju to darījusi.
Bet nu konfekte! |
|
|