Paldies visām mazajām krievu meitenītēm, |
[May. 25th, 2016|12:11 am] |
kuras dalījās ar spainīšiem un lāpstiņām bērnu smilškastēs un pludmalēs, kad K tādu nebija līdz. Parasti ar vienu pieskatītāju, kas attālāk sēž, tās draudzīgi un viegli attrauca, ka, jā, lai jau aizņemas, un spēlējās tālāk vienas savā fantāziju pasaulē iegrimušas lallinot un ar iedomu tēliem vai notikumiem runājoties. Latviešu meitenītes tikmēr sapūtušās sēdēja rotaļlietu kaudzēs un nevienu negribēja aizdot, kamēr viņu mammas turpat blakus teica, ka jādalās.
Es nesaku, ka tas tā ir vienmēr, tā tikai mums ar dēlu vienmēr gadījās šajās vectēvzemes brīvdienās. |
|
|
Comments: |
jā, tā ir.
diemžēl arī mans jaunskungs bija no zortes, kas ar savu nedalījās, tiesa, viņu arī svešs attiecīgi neinteresēja..
Tas varbūt pa vecumiem arī, es vēl nezinu. Mēs ejam uz bērnu centriem regulāri, kur visas mantas ir kopējas, un tiekoties ar citiem bērniem ārpusē arī visi dalās, tā nu viņam bija jauna pieredze.
nu, jā, es pieļauju, ka tas varētu būt saistīts ar "kolektīvisma" procentu ikdienas saskarsmē tieši ar vienaudžiem vai vismaz bērniem. E kaut kādās mūzikas skoliņās labi prata apieties ar kopīpašumu, arī mājas apstākļos it kā neiebilda, ja kāds pašapkalpojās ar viņa mantām, bet individuālos izgājienos smilškastē bija ļoti kategorisks nē. auga lielākoties pieaugušo vidē. raksturīgs bija vecumposmam 1,2 - 2,5 gadi.
krieviem ir tas nepatīkamais kolhozu prikols: kas mans - tas tavs, kam seko - kas tavs, tas ir arī mans. | |