a kā tas cilvēka (no malas) acīm izskatās?
parasti un stipri piezemēti.

(Reply to this) (Thread)

Kas tieši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā ir tāda metode - paskatīties uz problēmu/situāciju uz to kā neiesaistīts cilvēks no malas/ielas. tad parasti viss vienkārši izskatās, jo īlēnu maisā nenoslēpsi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, bet esot klejojumā, emocionāli iesaistītai, jau pati paskatīšanās no malas ir visai neiespējama. Pieļauju, ka tā ir daudz vienkāršāka dzīves rāmajos posmos, nevis notikumu virpuļos.
Man ir bijis drīzāk tā, ka tas īlens sēž iekšā un durās, bet es, kā man pašai liekas, no ārpuses paskatos un izlemju, ka nav tur nekāda īlena, nav. Un ja durās, nu, varbūt jāpagrozās, tā lai nedurās. Varbūt kaut kas nelabs apēsts. Bet īlens - nē!
Bet nu metaforās vien izteikties arī, zin, droša pozīcija :D
To es par sevi, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

emocionālā iesaiste - tā ir kaislība?
bet ir jau arī tā, ka sāc un pēkšņi uznāk kautkādi gļuki un tu vairs nezini, kur un kamdēļ sāki. tad droši atbalsties uz 100 veidos iztulkojamu sakāmvārdu, jo patiess tas ir un itkā piestāv tai aizmirstajai sākumdomai.

mandomāt var tā - ko mana vecmāmiņa vai tēvs pa šito teiktu? jo tas izsit no tās spirālveida iesaistes, kas pati sevi atražo, bet spārnos īsti neceļ. tad meklē īlēnu/fikciju/kļūdu, jo kaisībai uzticies 100%. nekā jau cita dzenoša arī nav. ar roku sasniedzama vai mutē ielieta.

To es par sevi, protams.

(Reply to this) (Parent)