|
Feb. 15th, 2015|03:17 pm |
Nu jā, bet esot klejojumā, emocionāli iesaistītai, jau pati paskatīšanās no malas ir visai neiespējama. Pieļauju, ka tā ir daudz vienkāršāka dzīves rāmajos posmos, nevis notikumu virpuļos.
Man ir bijis drīzāk tā, ka tas īlens sēž iekšā un durās, bet es, kā man pašai liekas, no ārpuses paskatos un izlemju, ka nav tur nekāda īlena, nav. Un ja durās, nu, varbūt jāpagrozās, tā lai nedurās. Varbūt kaut kas nelabs apēsts. Bet īlens - nē!
Bet nu metaforās vien izteikties arī, zin, droša pozīcija :D
To es par sevi, protams. |
|