tik  tukša pasaule
     stikla siena
     kā Ķīnas mūris garš
     tik augsta
     kā sniegpulksteņa skaņas
     tik gluda
     kaut kur vidū nagla
     parasta un no dzelzs
     un kā trešais
     tik vientuļa
Saule raudāja vienu asaru
     kā mīlestību tik smagu
     uz stikla sienas
     tai slīdēja kājas
     bet nagla to noķēra
     un no prieka
     sarūsēja
     kā sapnī
     tik skaisti

(Reply to this) (Parent)