vispā, viens no zimpatiskākajiem mirkļiem konferencē bija, kad palūdzu autogrāfu holandiešu vārdabrālim viņa jaunākajā grāmatiņā. tā kā manas dačvalodas saruniemaņas ir tuvas nullei, iepriekš sacerēju divus „augstā stila” teikumus, ko nodeklamēju ar albāņu pašpuikas pieklājību. Jāns stāv, blisinacis, mute azotē. - vai kas nebij pareizi? - es pulka biklāk vaicāju. a šis liecas lejup no saviem augstumiem pie manas krūšzīmītes un atbild ar haicisku pretjautājumu; nejaušam blakusstāvētājam varētu šķist, ka viņš burto manu vārdu rūnu rakstā:

and just who
the fuck
are you
?

[ Are you still jumping out of windows in expensive clothes? ]